Vīrs Francis, bērni - Ārija, Guntis, Ilze.

1963.gada februāra "Latvija" raksta: Pirms Ziemsvētkiem Diselsdorfā no Latvijas ieradās Ilga Neuhauze, dzimusi Heidenberga.

Otrā pasaules kara pēdējā posmā viņa iepazinusies ar vācu armijas karavīru, diseidorfieti Franci Neuhauzu, kurš Talsu apkārtnē veicis dienestu, bet viņa dzīvojusi tēva jaunsaimniecībā Mežvidos pie Mazirbes.

Pēc kapitulācijas F. Neuhauzs, izvairīdamies no gūsta, mežā no akmeņiem uzcēlis bunkuru, kurā, mūsu tautietes atbalstīts, slēpies līdz 1951. gadam, kad kaimiņu novērots un atklāts, slepus devies uz Rīgu un pieteicies milicijā, teikdams, ka nākot no Norvēģijas pie savas izredzētās uz Talsiem, tad sapinies paskaidrojumos un atzinies par slēpšanos. Viņš atlaists uz Cīruļu ciematu pie Valdemārpiils un iesaistīts vietējā kolhozā Vārpa par šoferi.

Turpat viņš nodibinājis ar mūsu tautieti ģimenes dzīvi. Par šoferi Neuhauzs braucis līdz pat pēdējam laikam.

1960. g. viņš saņēmis atļauju izbraukt uz Vāciju, bet bez ģimenes. Vācijā Neuhauzs ar Sarkanā krusta starpniecību ievadījis visas lietas, kas saistās ar ģimenes izbraukšanu, un tad devies atkal atpakaļ uz Latviju, lai kārtotu tur.

Pagājis gandrīz gads, kamēr arī sievai un visiem trim bērniem piešķirta izbraukšanas atļauja. Neuhauzi likvidējuši savu kolhoznieka iedzīvi un cauri Rīgai, Minskai, Varšavai, Berlīnei sasnieguši Rietumvāciju, kur pēc formalitāšu nokārtošanas Frīdlandes caurlaides nometnē ieradušies Diseldorfā.

Valdemārpils kalhozā Vārpa atbraucēji pavadījuši pēdējos 13 gadus. Pēdējā laikā dzīvojuši kolhoza kantora ēkas brīvajā galā. Ēka kādreiz piederējusi Pumpura saimniecībai, kuras saimnieks pēc atgriešanās no Sibīrijas apmeties uz dzīvi Jelgavā, jo kolhozā tam darbs nav dots. Atbraucējiem bijusi 0,5 ha sava piemājas zeme, govs, četras aitas un vistu saime.

Šurpbraucot govs pārdota par 530 rubļiem, bet aitas — par 45 rubļiem gabalā. Kolhozā krievu neesot bijis. Esot uzceltas divas jaunas dzīvojamās ēkas, bet šķūņiem jumti cauri un tos nelabojot. Liellopiem barība esot ļoti trūcīga, uz pavasara pusi tie saviem spēkiem vairs nevarot piecelties. Zirgi pavasaros vājuma dēļ neesot darba spējīgi. Jaunlopus kolhozniekiem audzēt vairs neatļaujot. Trūkstošā mēslojuma dēj auzas neesot garākas par 10—15 cm un dažkārt pat sēklas tiesa netiekot izkulta.

Par izstrādes dienu pagājušo gadu maksāts 30 kapeikas. Pienākoties 400 gramu maizes dienā. Divas reizes nedēļā pievedot, bet ne visiem iznākot.

Reliģisko aprūpi izdarot mācītājs Krūmiņš no Ventspils, kurš maizes darbu strādājot pie ceļu būvēm. Ja mirušo gribot izvadīt ar mācītāju, tad pajūgu nedodot. Neuhauzu ģimene jau ieslēgusies jaunajā dzīvē. Ģimenes galva dabūjis darbu rūpniecībā. Ilga Neuhauze vada mājsaimniecību. Viņa pārsteigta par preču bagātību veikalos.

Neprotot vāciski, viņai pagaidām vēl dažas grūtības. Vecākai meitai Ārijai 17 gadu, viņa Latvijā apmeklējusi 8. klasi, tagad apmeklē speciālu skolu, kur mācās vācu valodu. Vecāki viņu labprāt gribētu sūtīt Minsteres latviešu ģimnāzijā.

7 gadus vecais Guntis ir ar dažiem defektiem un skolu nevar apmeklēt, bet 5 gadus vecā Ilzīte gatavojas uz bērnudārzu, kur viņa sāks mācīties vāciski.

Ģimene jau pieslēgusies vietējai latviešu sabiedrībai un interesējas par latviešu laikrakstiem.