Literatūrkritiķis, literatūrzinātnieks, tulkotājs, atdzejotājs, dzejnieks.

Īstajā vārdā Rainis Krautmanis; dz. 1937.15.XII Popes pag. Remašos - miris 2001. 7.X Rīgā, kremēts, pelni izkaisīti Rindas upē.

Beidzis 2. poligrāfijas mākslas arodskolu un J. Raiņa Rīgas 8. vakara vsk. (1957). Studējis Maskavas Poligr. institūta Redaktoru fakultātē (1958-64). Strādāja par ofsetiespiedēju Paraugtipogrāfijā (1957-59), korektoru (1963-64), ugunsdzēsēju Ventspilī (1964-66), redaktoru Kinofilmu iznomāšanas kantorī (1966-74), laikr. "Literatūra un Māksla" (1974-76) un "Padomju Jaunatne" (1978-80). 80. gados red. izdevniecībā "Zvaigzne".
Pirmā publikācija - recenzija "Pārdomas par cilvēku attieksmēm un tieksmēm pēc laimes" laikr. "Literatūra un Māksla" 1959.gadā. 60. gados rakstījis dzejoļus. Atdzejojis no krievu, poļu, spāņu (P. Nerudas "Dzeja", 1979, kopā ar citiem), vācu valodas. Public. recenzijas par latv. dzejnieku grāmatām, vērtējis atdzejojumus. Argumentēti analizējis atdzejošanas teorijas un prakses problēmas, pievērsies dzejas uztveres jautājumiem. Ramesa literatūrkrit. raksti izdoti krājumā "Šis karalauks ir svēts" (1979). Sastādījis un komentējis U. Leinerta izlasi "Graudam būt" (1986). Mūža garumā tapušos nozīmīgākos dzejoļus un atdzejojumus, t. sk. arī no lībiešu val., apkopojis grām. "Ūdenszāles un mokas" .