„Jā, es gleznoju, kā redzu, kā jūtu, un just es jūtu spēcīgi. Arī citi mākslinieki jūt un redz tāpat kā es, bet viņi neuzdrīkstas to darīt. Viņi glezno Salona garā. Es nebaidos no tā, ka man ir pašam savi uzskati, un, kas smejas pēdējais, tas smejas visgardāk.”                                                                                                                                                         /P.Sezans/

Pols Sezans bija klasiskā modernisma tēvs, mākslinieks, kurš reducējot dabu vienkāršos ģeometriskos elementos un attēla kompozīciju balstot krāsas pašvērtībā, kļuva par nozīmīgāko 20.gs. mākslas priekšteci.

Pols Sezans ir dzimis 1839. gada 19. janvārī Francijas dienvidu pilsētā Ēksanprovansā turīgā buržuāziskā ģimenē. Mākslinieka vecāki  - tēvs, cepuru importētājs Luijs Ogists Sezans, bet māte Anne Elizabete Onorīne Obēra (Aubert) Sezana uzņēmuma bijusī darbiniece. Pola Sezana tēvs bija veiksmīgs tirgotājs un nodarbojās arī ar naudas aizdošanu. Ienesīgā nodarbošanās ļāva 1859.gadā nodibināt pat savu banku un kļūt par vienu no bagātākajiem Eksas cilvēkiem. Pols Sezans bija materiāli nodrošināts, tāpēc varēja veltīt savu mūžu paša izvirzīto māksliniecisko problēmu risināšanai un piemērot savam darbam augstākās prasības.

Skolas laikā Pols Sezans izcēlās ar īpašu patiku uz klasiskajām valodām. Padevās gan matemātika, gan grieķu valoda un vēsture, bet mākslā izcilu novērtējumu saņēmis tik vienu reizi. Mācoties Eksanprovansas Burbonas koledžā, Sezans sadraudzējās ar Emīlu Zolā, kas arī vēlāk mudināja Sezanu gleznot.

Pola Sezana tēvs vēlējās, lai dēls studē jurisprudenci, bet 1861.gadā tēvs savam dēlam deva atļauju doties uz Parīzi lai iestātos mākslas augstskolā. Tomēr Pols Sezans bija pārāk liels sava ceļa gājējs un Parīzē neiedzīvojās. Parīzes Mākslas skola noraidīja viņa vēlmi studēt, jo akadēmiķiem nepatika, ka jaunajam māksliniekam svarīgāks par zīmējumu un reālistisku attēlojumu bija krāsa kā izteiksmes līdzeklis.  Beidzis dažus zīmēšanas kursus Eksanprovansā, mākslinieks devās atkal  uz Parīzi, kur darbojās Suisa darbnīcā (Académie Suisse) un iepazina tā laika avagranda māksliniekus.

Jaunais mākslinieks Luvrā kopēja vecmeistaru darbus, galvenokārt lielos koloristus  - Rubensu, Pusēnu, Delakruā un 16.gs. venēciešu māksliniekus. Pols Sezans kopā ar tā laika impresionistiem Monē, Degā, Renuāru un citiem 1874. Un 1877.gadā piedalījās izstādēs, bet neguvis sabiedrības atzinību, pameta Parīzes mākslas aprindas.

Kopš 1882.gada  kopā ar Hortenziju Fikē un dēlu Polu pārsvarā dzīvoja Eksā, kur mākslinieks mira 1906.gadā.

Sabiedrības atzinību mākslinieks iemantoja tikai mūža beigās, kad novērtēja viņa atklājumus kolorītā un formveidē un spēju attēlot pasauli ar gleznieciskajiem līdzekļiem.