Piemineklis pirmā bruņotā diviziona karavīriem

Kapa vietai nav norādīta bilde. Pievieno!
Kapsēta:
Rīgas Brāļu kapiSkatīt kapsētu
Piesaistītās personas :
3skatīt ierakstus

Rīgas Brāļu kapi

Piesaistītās personas:
1081skatīt ierakstus
Kapa vietas, pieminekļi:
1skatīt ierakstus
Aktīva no:
18.11.1924
Papildu lauki

Kaut arī kapi oficiāli tika iesvētīti tikai 1936. gadā, jau 1914. gada 26. septembrī Rīgas rāte saņem lūgumu, kurā teikts, lai kritušie karavīri katrā pilsētā tiktu apglabāti noteiktos kapos un vienā vietā. Tālākā gaitā šādas vietas varētu tikt apstādītas ar kokiem, apjoztas ar žogu, izveidojot īpašus brāļu kapus. Pirmos, uz Rīgu atvestos kritušos,- J. Stūri, A. Havernasu, I. Timmu - apbedīja 1915. gada 15. oktobrī, kapsētai bija izraudzīts blakus Meža kapiem neliels kāpu uzkalniņš[nepieciešama atsauce], taču karš nebeidzās, un kāpās tika apbedīti arvien vairāk kritušo. Tāpēc vajadzēja kapsētas plānu, lai to varētu pēc vajadzības paplašināt, ko izstrādā Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Antonijs Zeidaks. Kapos tika apbedīti arī Brīvības cīņās kritušie.

1919. gada 1. decembrī notika pirmā Latvijas Sarkanā Krusta dibinātā Brāļu kapu kopšanas komitejas sēde. 1920. gadā sāka spriest par kapu arhitektonisko un māksliniecisko izdaiļošanu, atzīstot, ka par pamatu jāņem Antonija Zeidaka izveidotā ainava. 1921. gadā tika rīkots slēgts konkurss. 1922. gada beigās konkursu atkārto, šoreiz tika uzaicināts piedalīties arī Kārlis Zāle, kurš bija ieradies Rīgā, lai piedalītos konkursā par Brīvības pieminekļa projektu, kurš arī uzvarēja slēgtajā konkursā. 1942. gadā pats tēlnieks arī apbedīts šajos kapos.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Antonijs Zeidaks.

1924. gada 18. novembrī svinīgā ceremonijā tika likts Rīgas Brāļu kapu izbūves pamatakmens. Arhitektonisko darbus vadīja Pēteris Feders. Mirstošo jātnieku pirmo grupu atklāja 1927. gada 20. novembrī, otro - 1928. gada 2. septembrī. Mātes tēlu atklāja 1929. gada 13. oktobrī. 1930. gadā sākās vārtu izbūve, vēlāk tika veidotas četras karavīru figūras ar vairogiem - četru novadu heraldiskie tēli, 1936. gadā noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un 19 apriņķu ģerboņus. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī - Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai.

Padomju laikā Rīgas Brāļu kapos tika apbedīti arī sarkanās armijas kareivji.

Klips par Brāļu kapiem

http://www.youtube.com/watch?v=xP76dnxP1zg

www.youtube.com/watch?v=TXl_CGOsxws

 

Avots: wikipedia.org

 

Birkas