Š. g. 28. decembrī stājusies pukstēt čaklā skolu un sabiedriskā darbinieka Pētera Zālītes sirds. Nelaiķis dzimis 1868. g. Jumurdas pagastā un pēc Tērbatas skolotāju semināra beigšanas 1889. gadā uzsācis skolotāja gaitas Vietalvā. Dažus gadus vēlāk devies uz Maskavu, kur ieguvis ģimnāzijas skolotāja tiesības. Še Zālīte piedalījies latviešu biedrības dibināšanā, darbojies tās valdē un no 1915. gadā vadījis latviešu bēgļu komitejas darbu, organizēdams gan skolas, gan gādādams darbu un palīdzību svešumā nonākušajiem tautiešiem. Nelaiķa ierosinājumā nodibināts Velmes un Krodzinieka fonds latviešu valodas un vēstures pētīšanas veicināšanai. Latvijas republikas laikā nelaiķis darbojies par vicedirektoru Skolu departamentā, bijis latviešu valodas lektors Tautas universitātē un vācu valodas skolotājs Rīgas valsts tehnikumā. Pēc vairāk nekā 50 g. darba izglītības laukā pensionēdamies nelaiķis vēl līdz pat šam pēdējam laikam strādāja vācu valodas kursos. Ilgus gadus rosīgi līdzdarbojies arī Baltajā krustā, Patronāta un citās biedrībās. Apbalvots ar Trijiu zvaigžņu ordeni un Aizsargu Nopelnu krustu.