Pēteris Ernst Vilde bija Vācijā, Pomerānijā (tagad Otoka, Polijā, tolaik Woedtke) vietējā muižnieku dzimis baltvācu ārsts un izdevējs. Vienu brīdi dzīvojis ASV, bet pēc atgriešanās apmeties Peltsamā (Oberpahlen) muižā Igaunijā, kurā strādājis par ārstu. Bijis pārliecināts Apgaismības laikmeta estofīls.

Līdz 1746. gadam Vilde izglītību apguvis pie mājskolotāja, pēc tam mācījies  Fridericianum-ā Karalaučos (Kēningsbergā).

Pēc vidusskolas beigšanas, viņš studējis divus gadus teoloģiju Kēnigsbergā, bet 1749. gadā pārcēlās uz Halli, kur sācis studēt jurispudenci.

Šajā laikā Vilde smagi saslimis pēc slimības 1751. gadā viņš atgriežas Kēnigsbergas universitātē studēt medicīnu. Pētera Vildes studijas ir tik veiksmīgas, ka jau pēc pusotra gada viņam unniversitāte piedāvā doktora grādu un vietu augstskolā, taču viņš ir atteicies. Rezultātā, doktora grādu viņš aizstāv ievērojami vēlāk ,- tikai 1765. gadā.

1765. gadā P. Vilde ieradās Jelgavā (Mītavā), kur iedvesmojies Hamburgas ārsta Johana Uncera (Johann August Unzer, 1727–99) nedēļas izdevuma "Der Arzt" (1759-64) parauga divus gadus izdotu medicīnas zinātnisko nedēļas žurnālu "Der Landarzt" (1765-66).

1766. gadā Vilde dodas uz Rīgu, kur saņēma Peltsamā (Oberpahlen) muižas īpašnieka Voldemārs Johana fon Laues (Johann Woldemar von Lauw) uzaicinājumu vadīt muižā jaunizveidoto slimnīcu. Papildus darbam slimnīcā Vildem tiek nodrošināta iespēja slimnīcā apmācīt farmaceitus, ārstu palīgus un vecmātes.

Muižas īpašnieks atļauj muižā izveidot arī tipogrāfiju.

Nozīmīgākais viņa mūža devums bija grāmatspiestuves izveide Peltsamā muižā. Tajā bez vācu izdevumiem viņš 1766. gadā sācis izdot arī pirmo avīzi igauņu valodā par medicīniskiem jautājumiem "Lühhike öppetus" ("Īsa Pamācība"), bet no 1767. gada arī šī izdevuma latvisko tulkojumu "Latviešu Ārste".

Vilde uzsāka lauksaimniecības žurnāla "Lief- und Curländische Abhandlungen von der Landwirtschaft", kas, diemžēl, iznāca tikai viena- pirmā numura apjomā, jo saņēma stingru kritiku no muižniecības, tajā pausto Apgaismības ideju, zemnieku stāvokļa un dzimtbūšanas kritikas dēļ. Pret Vildi tika ierosināta pat krimināllieta par cenzūras noteikumu (kas neattiecās uz medicīniskajiem izdevumiem) pārkāpumiem un nemieru celšanu.

No 1771. gada gatavojis materiālus pirmajam medicīnas izdevumam igauņu valodā "Arsti Ramat".

Izdevniecība nebija rentabla, tādēļ tās darbību nācās pārtraukt, savukārt pašam Vildem nācās piepelnīties ar mājskolotāja pienākumu veikšanu bērniem.

1785. gada martā, Vilde ieguva ārsta licenci Sanktpēterburgā, Krievijā, taču jau tā paša gada decembrī mira 53. gadu vecumā, Peltsamā muižā.