Dzimis kalpa ģimenē. Beidzis draudzes skolu, mācījies Valmieras pilsētas skolā, no kuras par revolucionāru darbību izslēgts.

No 1912.gada veicis boļševiku partijas pagrīdes uzdevumus Rīgā, no 1915. gada  - Maskavā. Pēc Februāra revolūcijas Maskavas Latviešu strādnieku teātra valdes priekšsēdētājs, izdevniecības "Pravda" darbinieks (1918 - 1919), laikraksta "Sibīrijas Cīņa" redaktors Omskā (1929 - 1922).

Omskā izveidojis latviešu teātra trupu. No 1922 vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas darbā Maskavā, Sormovā, Tbilisi un citur. J. Sverdlova Komunistiskās universitātes prorektors Maskavā (1930). Beidzis Sarkanās profesūras literatūras institūtā (1934), bijis TASS korespondents un PSRS sūtniecības un tirdzniecības pārstāvniecības KP sekretārs Rīgā (1935 - 1938). 1938. PSRS apcietināts. Reabilitēts pēc nāves. Pirmā publikācija - dzejolis "Vēl pēdējās" laikrakstā "Valmieras ziņotājs" 1909.25.IV (ar parakstu Pēteris Vintiņš). Dzejoļu krājums "Fabrikā" (1913) sociāli tendēts, mākslinieciski izkopts strādnieku grūtā darba tēlojums, aicinājums vienoties kopīgai revolucionārai cīņai. No 1912. periodikā publicējis nelielus liriskus tēlojumus un stāstiņus - strādnieku dzīves ainu impresijas. Septiņi tēlojumi ietverti krājumā "Priekšpavasara skices" (1924). Padomju laika dzejoļos un stāstos (laikrakstā "Krievijas Cīņa", "Sibīrijas Cīņa", žurnālos "Celtne", "Darba Zvans" un citos PSRS latviešu izdevumos) cildināta revolucionārā cīņa un sociālistiskā celtniecība.

Publicistiskos un teorētiskos rakstos par literatūru un teātri pausta proletkulta nihiliskā attieksme pret kultūras mantojumu, prasīta mākslas un literatūras pakļaušana proletariāta šķiriskajām interesēm. Izlase "Dzensiksnas skrien" (1969, literatūra.).

Miris PSRS

Avots: Valmieras bibliotēka