Pēteris Skulte (1875 – 1967) – būvuzņēmējs.

Skultes nāk no kādreizējās Ademindes, vēlākās Skultes muižas apkārtnes.

Tur 1793. gadā dzimis Pētera vectēvs- Pauls Daniēls Skulte, kurš 1826. gadā pārcēlies uz Rīgu un kļuvis par tuvākās apkārtnes mežsargu.

Arī Pētera tēvs Kārlis, bijis Rīgas apkārtnes (Katlakalna)mežsargs, kura ģimenē piedzimuši divpadsmit bērni, arī Pēteris.

20.g.s. sākumā Pēteris aizbraucis uz Kijevu, kur esot piedalījies pirmās spēkstacijas būvē.

Krievijā Pēteris iemīlējies tēlnieka Pjetro Rizolati, kurš viņam piegādāja būvēm akmeņus, skaistajā meitā. Latviešu būvuzņēmēja Pētera Skultes un viņa sievas Viktorijas ģimenē kā vecākais no pieciem dēliem piedzimst Bruno, pēc tam Ik pa diviem gadiem pasaulē nāk vēl trīs dēli – Voldemārs, Ādolfs – nākamais komponists, ērģelnieks, pedagogs – un Ferdinands.

1922. gadā būvuzņēmējs Pēteris Skulte atgriežas Latvijā un sāk dzīvi no jauna. Divdesmitajos gados viņš uzceļ sev skaistu māju Meža­parkā.

1923. gadā pasaulē nāk Pētera piektais dēls Oļģerts. Bruno un Ādolfs kļūst par diplomētiem mūziķiem, bet Voldemāram un Oļģertam studijas neļauj pabeigt karš.

1944. gadā būvuzņēmējs Pēteris Skulte un viņa četri dēli ar ģimenēm pa dažādiem ceļiem pamet Latviju. Latvijā palika viens no pieciem brāļiem – Ādolfs Skulte (1909 – 2000).

Ādolfs Skulte bija Jāzepa Vītola asistents. Viņš palīdzēja Vītoliem gatavoties aizbraukšanai. Kamēr Vītolu ar kundzi Anniju sadabūja uz kuģa, Ādolfu atšķīra no viņa sievas. Dzīvesbiedri atrada, kad pēdējais kuģis bija prom.

Kara laikā Pēteris tiek nozīmēts strādāt kara fabrikā pie lidmašīnu daļu būves. Rūpnīcā  strādājušajiem Pēterim Skultem (senioram) un dēlam Voldemāram izdodas pārdzīvot mežonīgo Drēzdenes bombardēšanu. Pēc tam abi aizbrauc uz Tīringu, kur pie paziņām dzīvoja viņu ģimenes. Vēlkā pārceļas uz Oldenburgu un pēc tam uz ASV

Pēc Vitas Kraujas materiāliem