Dzimis 1893. g. 24. martā Bērzaunes pag. Lauteres muižā kalpu ģimenē.

Tēvs Andrejs. Latvietis, pareizticīgs.

Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Smiltenes pag., mācījies Smiltenes pagastskolā, Bērzaunes draudzes skolā, no 1911. g. Pleskavas skolotāju seminārā (beidzis 1915. g.).

1. pasaules kara laikā 1915. g. sept. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis leibgvardes Preobraženskas pulka rezerves bataljonā Petrogradā.

Karadienesta laikā 1916. g. nokārtojis ģimnāzijas izglītības pārbaudījumu Pleskavas Garīgajā seminārā.

No 1916. g. maija mācījies Viļņas karaskolā (1916. g. okt. beidzis īso kara laika apmācības kursu evakuācijā Poltavā), praporščiks 33. rezerves kājnieku pulkā Krimā, pēc tam no 1917. g. febr. 26. rezerves pulkā Ostrogā, no 1917. g. maija 39. rezerves pulkā, no 1917. g. jūn. 5. Somijas strēlnieku pulkā frontē Galīcijā.

1917. g. sept. sasniedzis poručika dienesta pakāpi, 1917. g. dec. piešķirts atvaļinājums.

1918. g. janv. ieradies Latvijā, armijā vairs nav atgriezies, dzīvojis vecāku mājās Līderes pag. Vileiņos.

1919. g. apr. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, 1. divīzijas 2. strēlnieku pulkā, 12. maijā dezertējis.

1919. g. 22. jūn. Rīgā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (no 1919. g. jūl. Latvijas armija), virsleitnants. Dienējis 8. Piebalgas bataljonā (adjutants), no 1919. g. aug. 2. Ventspils kājnieku pulkā, bataljona sakaru virsnieks, rotas komandieris.

1920. g. par kaujas nopelniem paaugstināts par kapteini.

1921. g. sept. atvaļināts no armijas un uzsācis tieslietu studijas LU.

No 1923. g. janv. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā; strādājis 3. kriminālnodaļā, no 1924. g. febr. 3. civilnodaļā, no 1924. g. sept. bijis dažādu Rīgas iecirkņu miertiesnešu pakļautībā.

1925. g. 3. jūn. iecelts par papildu miertiesnesi, 1931. g. 16. sept. par miertiesnesi (1933. g. 20. jūn. apstiprināts Saeimā).

1937. g. beidzis LU Tiesību nodaļu.

1939. g. 9. nov. iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli; strādājis 2. kriminālnodaļā.

No 1935. g. bijis 5. Rīgas aizsargu pulka 1. rotas komandieris.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 2. kriminālnodaļā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojis Neietingā, Bavārijā.

Vēlāk izceļojis uz ASV.

Miris 1980. g. 15. nov. Sietlā, Vašingtonas pavalstī, ASV.

Apbalvojumi: Latvijas Akpz, Acjpm; Krievijas Ao IV šķ., So III šķ. ar šķēpiem.

Precējies 1923. g. 10. aug. ar skolotāju Idu Sprogu (1895. g. 4. dec. Vecpiebalgas pag.–1996. g. 1. martā Sietlā, Vašingtonas pavalstī, ASV), dēli Marģers (dz. 1924. g. 17. jūn.), Juris (dz. 1928. g. 8. martā).

Studentu korporācijas “Tervetia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 942., 943. l.; 5601. f., 1. apr., 5746. l.; 1640. f., 1. apr., 522. l., 321. lp.; 7427. f., 1. apr., 3300. l.; Aizsargu kartotēka; LUAJ.

No P. Sekstes 1940. g. 17. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēvs jau deviņu gadu vecumā bijis spiests patstāvīgi pelnīt maizi no sākuma gana gaitās, bet ar 12. gadu vasarās jau kā puisis pie lauksaimniekiem, ziemās kā linu kulstītājs, bet pavasaros no Drisas līdz Rīgai pa Daugavu pludinājis plostus. Vecākais [tēva] brālis Jēkabs kā 1905. gada revolucionārs izsūtīts uz Sibīriju, kur arī nomiris. Vidējais brālis Pēteris 1919. gada pavasarī kopā ar Mārcienas pagasta valdi kā pagasta valdes kasieris aizbraucis, Sarkanarmijai aizejot, uz Padomju Savienību, no kurienes līdz šim laikam nav atgriezies. Es saviem vecākiem esmu vecākais bērns, piedzimis [..] Bērzaunes pagasta Lauteres muižā, kur mani vecāki bijuši muižas strādnieki. Brāli un māsu kāda lipīga slimība izrāvusi no mūsu vidus. Esmu palicis vienīgais savu vecāku, tēva un mātes un savas ģimenes atbalsts.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 942. l., 27. lp.)