Pēteris Sautiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
21.04.1891
Miršanas datums:
01.08.1968
Mūža garums:
77
Dienas kopš dzimšanas:
48591
Gadi kopš dzimšanas:
133
Dienas kopš miršanas:
20363
Gadi kopš miršanas:
55
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Raunas kapi, Rauna

LKOK nr.3/1485

Sautiņš, Pēteris

Feldfēbelis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.

* 1891. g. 21. aprīlī Veselauskas pagastā.

+ 1968. g. 1. augustā Cēsīs.

[Apbedīts Raunas kapos.]

Apbalvots par 1916. g. kaujām no 21. jūnija līdz 3. jūlijam pie Ķekavas un 23. decembra uzbrukumu pāri Tīrelim, dienvidos no Ložmetējkalna.

SAUTIŅŠ PĒTERIS Šķērsta dēls

Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1891. g. 2. maijā Veselavas pag. Kalējs. 

Krievu armijā iesaukts 1912. g., ieskaitīts 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kopā ar to piedalījies kaujās. 1916. g. pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. apbalvots ar Jura krusta II, III, IV šķirām. 

1916. g. naktī uz 21. jūn. pie Ķekavas, kad mūsu karaspēks ienaidnieka spiediena dēļ sāka atkāpties, Sautiņš ar 2 vadiem palika pozīcijās un turpināja vāciešu apšaudi, dodams mūsējiem laiku nostiprināties jaunās pozīcijās; 

naktī uz 4. jūl. likvidēja ienaidnieka artilērijas novērotāju, vācu uzbrukuma laikā sapulcēja drosmīgākos strēlnieku un pretuzbrukumā ienaidnieku atsita; 

23. dec. pie Ložmetējkalna kā rotas komandiera v.i. iekaroja un noturēja vāciešu pozīcijas, līdz tika smagi ievainots. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 18. jūn. Dienējis Nītaures, Siguldas, Bornes un Borovkas komandantūrās. 

Atvaļināts 1920. g. 23. dec. Lauksaimnieks un kalējs Baižkalna pag. Sautiņos. 

Pēc 2. pasaules kara kolhoznieks. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. g. 1. aug. Cēsīs. Apbedīts Raunas kapos.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas