Pēteris Sautiņš
- Dzimšanas datums:
- 21.04.1891
- Miršanas datums:
- 01.08.1968
- Mūža garums:
- 77
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48817
- Gadi kopš dzimšanas:
- 133
- Dienas kopš miršanas:
- 20589
- Gadi kopš miršanas:
- 56
- Kategorijas:
- LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rauna, Raunas kapi (Cimzas kapi)
LKOK nr.3/1485
Sautiņš, Pēteris
Feldfēbelis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.
* 1891. g. 21. aprīlī Veselauskas pagastā.
+ 1968. g. 1. augustā Cēsīs.
[Apbedīts Raunas kapos.]
Apbalvots par 1916. g. kaujām no 21. jūnija līdz 3. jūlijam pie Ķekavas un 23. decembra uzbrukumu pāri Tīrelim, dienvidos no Ložmetējkalna.
SAUTIŅŠ PĒTERIS Šķērsta dēls
Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1891. g. 2. maijā Veselavas pag. Kalējs.
Krievu armijā iesaukts 1912. g., ieskaitīts 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kopā ar to piedalījies kaujās. 1916. g. pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. apbalvots ar Jura krusta II, III, IV šķirām.
1916. g. naktī uz 21. jūn. pie Ķekavas, kad mūsu karaspēks ienaidnieka spiediena dēļ sāka atkāpties, Sautiņš ar 2 vadiem palika pozīcijās un turpināja vāciešu apšaudi, dodams mūsējiem laiku nostiprināties jaunās pozīcijās;
naktī uz 4. jūl. likvidēja ienaidnieka artilērijas novērotāju, vācu uzbrukuma laikā sapulcēja drosmīgākos strēlnieku un pretuzbrukumā ienaidnieku atsita;
23. dec. pie Ložmetējkalna kā rotas komandiera v.i. iekaroja un noturēja vāciešu pozīcijas, līdz tika smagi ievainots.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 18. jūn. Dienējis Nītaures, Siguldas, Bornes un Borovkas komandantūrās.
Atvaļināts 1920. g. 23. dec. Lauksaimnieks un kalējs Baižkalna pag. Sautiņos.
Pēc 2. pasaules kara kolhoznieks. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. g. 1. aug. Cēsīs. Apbedīts Raunas kapos.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.