1935. gadā Pēteris Rožlapa, pateicoties savam talantam, kļuva par operas galveno scenogrāfu, radot monumentālas dekorācijas un kostīmus operām, baletiem un operetēm.  Starp ievērojamākajiem iestudējumiem, kuriem Pēteris Rožlapa radījis skatuves ietērpus, ir pieminami Alfrēda Kalniņa opera “Baņuta” (1937, 1941), Džuzepes Verdi opera “Aīda” (1938), Jāņa Kalniņa balets “Rudens” (1938), Žaka Ofenbaha opera “Hofmaņa stāsti” (1938), Džuzepes Verdi opera “Masku balle” (1939), Volfganga Amadeja Mocarta opera “Burvju flauta” (1940), Pētera Čaikovska balets “Gulbju ezers” (1941), Riharda Vāgnera opera “Tanheizers” (1942), Jāņa Kalniņa opera “Hamlets” (1943) un Ludviga van Bēthovena opera “Fidelio” (1944).

1944. gadā Pēteris Rožlapa kopā ar sievu Vilmu un meitu Anitu bija spiests doties trimdā, mūža otro pusi pavadot ASV. Mantojuma pārvaldītājs Ārons Makkrea ar LNOB sazinājās 2024. gada vasarā, paužot Anitas Rožlapas vēlmi, lai tēva mākslinieciskais mantojums atgrieztos viņa dzimtenē un bagātinātu Latvijas kultūras telpu.

Miris ASV.

Avots: Laiks, 06.02.1991

           Laiks, 18.03.1967