Pētersons Pēteris (dzimis Kokmuižas pagastā - miris Rīgā, apbed. Meža kapos) - literāts, gleznotājs.

Dzimis amatnieka ģimenē.

Mācījies Valmieras draudzes un pilsētas skolā, ieguvis tautskolotāja tiesības.

Studējis LMA (1921-26), izstājies.

No 1899 strād. par zīmēšanas skolotāju vairākās pagastskolās.,

1907-08 - Pēterburgas Sv. Pētera bazn. skolā,

no 1908 rudens - Latvijas izglītības b-bas skolā,

no 1910 - Pētera reālsk. (kara gados kopā ar skolu evakuējies uz Tērbatu),

no 1919 līdz mūža beigām - Rīgas 1. ģimnāzijā.

Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.

No 1921 publicējies presē feļetonus.

Izdevis humoristiskās prozas krāj.

• "Ustuptēvs priekos un bēdās",
• "Ustuptēvs ārzemēs" (abi 1924).

Sast.

• "Sieviešu kalendāru 1909. gadam".

Rakstu izlase

• "Pie skala uguns" (1935). - Ps.:Pēterdēls.

V.Hausmanis