LKOK nr.3/782

Magonis, Pēteris

Virsseržants Bruņoto auto divizionā.

* 1896. g. 14. jūlijā Stukmaņu pagastā.

+ 1934. g. 20. septembrī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 21. maija cīņu pie Boļšajas Me-ņicas ciema Latgalē, vadot bruņoto auto "Tālivaldis".

MAGONE PĒTERIS Jāņa dēls

Bruņuautomobiļu diviziona virsseržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 14. jūl. Pļaviņu pagastā Beidzis draudzes skolu. Koku brāķera māceklis privātfirmā Rīgā. 

1. pasaules kara laikā dibinoties nacionālajām vienībām, brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, kura sastāvā piedalījies visās nozīmīgākajās kaujās līdz pat 1917. g. febr. revolūcijai. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak., apbalvots ar Jura medaļu un 2 Jura krustiem. 1918. g. mobilizēts Sarkanajā armijā, kur 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā dienējis līdz 1919. g. 27. maijam. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn. 2. Ziemeļlatvijas baterijā, kas atradās Cēsu frontē. Pēc ienākšanas Rīgā pārvietots uz 1. bruņoto divizionu un ar bruņuautomobili "Kurzemnieks" cīnījies pret bermontiešiem. Pēc tam pārvietots uz Latgales fronti, kur bijis bruņuautomobiļa "Tālivaldis" komandieris.

1920. g. 21. maijā Latgalē pie Boļšaja Meļņicas sādžas Magonis ar sevišķi izveicīgu un drošu bruņuautomobiļa lielgabala uguns vadīšanu noārdīja pretinieka novērošanas punktu dzirnavās, dezorganizēja lielinieku aizsardzību un deva iespēju mūsējiem šo sādžu ieņemt. Vēlāk, kad mūsu bruņuautomobilis "Kurzemnieks" ielūza sabrukušajā tiltā, Magonis no sava lielgabala atklāja tik spēcīgu uguni, ka piesaistīja visu ienaidnieka artilēriju un pēdīgi to pat apklusināja, tā dodams laiku izvilkt "Kurzemnieku" no tilta. 

Atvaļināts 1921. g. 10. martā, koku brāķeris iepriekšējā firmā, vēlāk valsts izstrādājamos mežos. Miris 1934. g. 20. sept. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

***

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) Maksima ložmetēju komanda

Apbalvots:

• Svētā Jura 4. šķiras krusts
• 07.1916, Svētā Jura 4. šķiras medaļa, Nr. 861328
• 12.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 239872

Papildus informācija:

MAGONE Pēteris Jāņa d. dzimis 1896.14.07. Pļaviņu pagastā – miris 1934.20.09., apglabāts Rīgas Brāļu kapos, koku brāķeris no Rīgas, brīvprātīgais 1915.08., dezertējis no Sarkanās armijas 1919.27.05. un 1919. 01.06. iestājies LR armijā. LKOK

***

Dzimis Pļaviņu pagastā. Beidzis draudzes skolu. Bijis koku brāķera māceklis privātfirmā Rīgā. 

1. Pasaules kara laikā dibinoties nacionālajām vienībām, brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā, kura sastāvā piedalījies visās nozīmīgākajās kaujās līdz pat 1917. gada februāra revolūcijai.

Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura medaļu un 2 Jura krustiem. 1918. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā, kur 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā dienējis līdz 1919. gada 27. maijam. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijam -  2. Ziemeļlatvijas baterijā, kas atradās Cēsu frontē.

Pēc ienākšanas Rīgā pārvietots uz 1. bruņoto divizionu un ar bruņuautomobili "Kurzemnieks" cīnījies pret bermontiešiem. Pēc tam pārvietots uz Latgales fronti, kur bijis bruņuautomobiļa "Tālivaldis" komandieris. 

1920. gada 21. maijā Latgalē pie Boļšaja Meļņicas sādžas ar sevišķi izveicīgu un drošu bruņuautomobiļa lielgabala uguns vadīšanu noārdīja pretinieka novērošanas punktu dzirnavās, dezorganizēja lielinieku aizsardzību un deva iespēju mūsējiem šo sādžu ieņemt. Vēlāk, kad mūsu bruņuautomobilis "Kurzemnieks" ielūza sabrukušajā tiltā, no sava lielgabala atklāja tik spēcīgu uguni, ka piesaistīja visu ienaidnieka artilēriju un pēdīgi to pat apklusināja, tā dodams laiku izvilkt "Kurzemnieku" no tilta. 

Atvaļināts 1921. gada 10. martā.

Bijis koku brāķeris iepriekšējā firmā, vēlāk valsts izstrādājamos mežos.

Miris Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Avots :lkok.com