Pēteris Lapainis

Par Personu
Vietas
Atmiņas
Līdzjūtības
Sludinājumi
Saiknes
Notikumi

Pievieno šai personai bildi!

Dzimšanas datums:: 13.05.1897
Miršanas datums:: 02.12.1990
Mūža garums:: 93
Dienas kopš dzimšanas:: 46603
Gadi kopš dzimšanas:: 127
Dienas kopš miršanas:: 12432
Gadi kopš miršanas:: 34
Tēva vārds:: Jānis
Kategorijas:: 1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Leģionārs, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Strēlnieks, Virsnieks, pilsoņu kara dalībnieks
Tautība:: latvietis
Kapsēta:: Rīgas Brāļu kapi

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 2. rota

Apbalvots:

23.12.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts

LKOK nr.3/1277 . Ordenis piešķirts 1922. gadā.

Virsseržants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1897. g. 13. maijā Ungurmuižas pagastā.

1917.-1919.g. dienējis Sarkanajā armijā

Pēc Kara skolas beigšanas 1923. g. 1. septembrī paaugstināts par leitnantu un laika secībā par kapteini.

2. pasaules karā cīnījās Latviešu leģionā.

Dzimis 1897. g. 14. maijā Ungurmuižas (Aiviekstes) pagastā Beidzis trīsgadīgu pilsētas skolu.

Krievu armijā iesaukts 1916. g., iedalīts 233. rezerves kājnieku pulkā. Tā paša gada vasarā pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās Nāves salā, Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna.

Apbalvots ar Jura krusta III, IV šķiru

Pēc lielinieku apvērsuma kopā ar pulku devies uz Krieviju, piedalījies Pilsoņu kara cīņās:

Apbalvots ar Kaujas Sarkanā Karoga ordeni.

1919. g. sākumā atgriezies Latvijā, Sarkano armiju atstājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn. Rūjienā, piedalījies visās 6. Rīgas kājnieku pulka kaujās.

1920. g. 22. martā Latgalē Lapainis brīvprātīgi vadīja izlūkgājienu uz Košaņecas sādžu, neskatoties uz spēcīgo ložmetēju un šauteņu uguni, pirmais ielauzās šajā sādžā, ieņēma to, ieguva ložmetēju, 13 šautenes, sagūstīja 2 sarkanarmiešus.

1923. g. pēc karaskolas beigšanas paaugstināts par leitnantu.

1926. g. paaugstināts par virsleitnantu.

1928. g. pārcelts uz 3. Jelgavas kājnieku pulku,

1935. g. dec. uz 10. Aizputes kājnieku pulku, paaugstināts par kapteini.

1940. g. atvaļināts, skolotājs Pļaviņu vidusskolā.

1941. g. jūl. iecelts par Pļaviņu pilsētas galvas biedru, komunālās daļas priekšnieks.

1943. g. pavasarī iesaukts latviešu leģionā, rotas komandieris 15. divīzijas 32. pulkā, pēc tam izlūku bataljona komandieris, majors (šturmbannfīrers). Piedalījies kaujās pie Opočkas, Veļikajas upes un citur.