LKOK nr.3/383

Ozoliņš, Pēteris Jāņa dēls

Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1894. g. 5. martā Veckalsnavas pagastā.

+ 1926. g. 10. martā, ar tuberkulozi.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 4. novembrī pie Nordeķiem un par to ka, 10. novembrī pārrāva ienaidnieka fronti Anniņmuižas rajonā.

Paaugstināts par kapteini.

OZOLIŅŠ PĒTERIS Jāņa dēls

6. Rīgas kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 5. martā Veckalsnavas pagastā Izglītojies Rīgas biržas komercskolā. Strādājis par stacijas priekšnieka palīgu Brjanskā. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. dec., pēc gada komandēts uz Viļņas karaskolu, ko beidzis 1916. g. jūn. Piedalījies vairākās kaujās, kurās ticis ievainots, kontuzēts, saindējies ar gāzēm. apbalvots ar virsnieka Jura krustu un Vladimira ordeņa IV šķiras 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 14. jūn. Pļaviņās, bet jau pirms tam vairākus mēnešus darbojies kapteiņa Veckalniņa "zaļo" partizānu nodaļā. Piedalījies daudzās pulka kaujās kā rotas komandieris. Par kauju nopelniem pie Rīgas - 4. nov. Nordeķos un 10. nov. Dzegužkalnā, kur tika iznīcināts bermontiešu artilērijas pulks, sagūstīts tā štābs un iegūts pulka karogs, paaugstināts par kapteini. 

1919. g. 10. nov. Ozoliņš ar savu rotu pārrāva fronti Anniņmuižas raj. pie Rīgas, radīja ienaidniekā paniku, tā ka tas bija spiests nekārtībā atkāpties un pamest mūsu rokās 6 lielgabalus. 1920. g. 25. jūn. naktī Latgalē Ozoliņš kopā ar izlūku nodaļu niknā cīņā izsita ienaidnieku no Kreņevas, Butanovas un Jurčatku sādžām, iegūdams kā trofeju ložmetēju kaujas gatavībā. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1922. g. iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba Administratīvās daļas adjutantu. 1924., 25. māc. g. beidzis virsnieku kursus. Miris ar tuberkulozi 1926. g. 10. martā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Kalsnavas pagastā Brīvzemniekos.