Pēteris Caune dzimis 1897.gadā Saukas pagasta "Sila krogā", krodzinieka Miķela Caunes un viņa sievas Dārtes ģimenē.

Pirmā Pasaules kara laikā kā dzelzceļa ierēdnis evakuēts uz Krieviju, kur nodzīvo Novosokoļnikos no 1914.gada līdz 1922. gadam.

Strādājot pa ierēdni uz dzelzceļa, blakus esošajā telegrāfā, iepazīstas ar savu nākamo sievu- telegrāfisti Annu Ozollapu, kuras ģimene arī evakuēta uz šo pašu pilsētu, jo arī Annas Ozollapas tēvs Jānis Ozollapa pirms 1. Pasaules kara strādājis kā ierēdnis uz Jelgavas - Krustpils dzelzceļa.

1924. gadā dzimst meita Rasma

1928. gadā piedzimst meita Dzidra

Pēc atgriešanās Latvijā turpina ierēdņa karjeru un ir stacijas priekšnieks Daugavpilī, Neretā, Platonē.

1942. gadā, lai varētu studēt, "darba dienestā" uz Vāciju izbrauc vecākā meita- Rasma Caune. Līdz sava mūža beigām viņa nodzīvo Koventrijā, Anglijā un savu tēvu vairs nesatiek. Ar māti tiekas pēc 30 gadiem - 1972.g., kad atbrauc uz Latviju

Pēteris Caune tiek arestēts 1944.gada oktobrī/

Sākumā apcietinājumā atradies Jelgavā, pagrabā pretī Jelgavas 2. vidusskolai (gadus vēlāk šajā pašā pagrabā NKVD turēja apcietinājumā arī viņa znotu- Artūru Brūveli), vēlāk turēts "patrončaulu rūpnīcas" pagrabā Dzirnavu ielā pie dzelzceļa stacijas.

Notiesāts par "dzimtenes nodevību" uz 10 gadiem un 1945. gada sākumā izsūtīts uz Krasnojarsku. Kā daudziem pēc atkārtotas PSRS okupācijas un 1944.g. -45.g. arestētajiem, ziņas par tiesas procesu ir fragmentāras, jo turpinājās 2. Pasaules karš.

Pārējā ģimene - sieva Anna un meita Dzidra - no aresta un izsūtīšanas nejauši izglābās, jo šajā laikā atrodas nevis dienesta dzīvoklī, bet gan ģimenes lauku mājā citā novadā.

Pēdējo vēstuli atsūtījis no Kanskas 1945.g. februārī.

Mirst 1945.gada maijā, Krasnojarskas apkaimē

Reabilitēts 1988.g.

Teteles kapos, Balgalvu dzimtas mūžīgās atdusas vietā uzstādīta kopēja kapa plāksne Annai  un Pēterim Caunēm, reālā apbedījuma vieta nav zināma.