Jaunzēlandē 30 maijā stājusi pukstēt cand. rer. merc. Pētera Brunnera sirds pēc 80 gadu ražena mūža, kas aizvadīts darbojoties saimnieciskos pasākumos.
Pēteris Brunners bija dzimis Viesītes Romulišos, mežsarga dēls, un paša spēkiem izlauzies līdz Rīgas politehniskā institūta diplomam komerczinibās. Studiju laikā viņš pelnās par mājskolotāju, vēlāk ir ierēdnis Zigfrīda Meierovica vadītā Rīgas kredītsabiedrībā. Latvijas dibināšanas laikā viņš ir valsts ierēdnis Liepājā, vēlāk Apgādības ministrijas departamenta direktors Rīgā. Divdesmito gadu sākumā partiju intrigu rezultātā pret viņu ierosina prāvu, kas velkas vairākus gadus, līdz beigās Senāts P. Brunneru attaisno. Sarūgtināts politikā, Brunners pievēršas tirdzniecībai un ir vairāku lielu uzņēmumu vadītājs, nodibina arī finieru fabriku "Furniers",
kas gadu tecējumā brāļa inž. Alberta Brunnera vadībā izaug par lielāko saplākšņu rūpnīcu Baltijas valstīs. Divdesmito gadu beigās, pretēji solījumam vairs nejaukties politikā, Brunners kļūst par noteicēju akc. sab. "Brīdis", kas izdod dienas laikrakstu "Pēdijā Brīdī". Vairākus gadus viņš nodrošina tā iznākšanai personīgu materiālu atbalstu un piepulcina laikrakstam jaunus žurnālistus no studentu aprindām.
Latvijas patstāvības pēdējos gados P.Brunners bija galvenais un vienīgais Bekona Eksporta ražojumu izvietotājs ārzemju tirgos, caur firmu "Baltimex" nodrošinot gaļas eksportu arī laikā, kad tirgus bija pārslogots.
1944. g. rudenī P. Brunners devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk emigrēja uz Kanādu un no turienes pārcēlās uz Jaunzēlandi, kur Oaklandē atrada vadošu posteni finierrūpniecības uzņēmumā.
Sirdstrieka pārtrauca viņa panākumiem un zaudējumiem bagāto mūžu.

Avots: "Laiks", 25.06.1969