Pēteris Arnolds Apinis

Dzimis 1904. gada 17. novembrī Valkas apriņķa Pededzes pagasta “Puņģos” zemnieka Jāņa Apiņa un Emīlijas ģimenē.

Studējis LU VMF (1928–1933). Sastāvējis aizsargu organizācijā.

Strādājis LU VMF Klīnikā par sanitāru (1929–1931), subasistentu (1931–1933), VMF Iekšķīgo slimību katedras jaunāko asistentu (1933–1935), asistentu (1935), privātdocentu (1936–1940), docentu (1940–1945), LLA VF profesoru (no 1945). Pildījis VMF Iekšķīgo slimību katedras vadītāja (1940–1952) un Veterinārās klīnikas vadītāja (1945–1947) pienākumus. 1952. gadā atbrīvots no darba LLA tā laika ideoloģisko motīvu dēļ. Bijis Rīgas Hipodroma zirgu treniņu un pārbaudes grupu uzraugs un veterinārārsts (1952–1956), LLVZPI Veterinārās nodaļas vadītājs (1956–1959). Stažējies Vīnes Veterinārajā augstskolā (1935, 1938).

Mācījis dzīvnieku slimību klīnisko diagnostiku, speciālo patoloģiju un terapiju, klīnisko farmakoloģiju. Pētījis mutes un nagu sērgu govīm, pustulozo stomatītu un gangrenozo pneimoniju zirgiem, cūku un citu dzīvnieku nelipīgo slimību un tuberkulozes profilakses jautājumus.

Ieguvis Dr. med. vet. grādu (Vīne, 1936; Rīga, 1940). Publicējis 9 darbus.

Bijis LPSR Veterinārās biedrības valdes loceklis, LVB goda biedrs.

Apbalvots ar PSRS Darba Sarkanā Karoga ordeni (1958), medaļu Par izcilu darbu (1946), krūšu nozīmi Lauksaimniecības teicamnieks (1959). LPSR Nopelniem bagātais veterinārārsts (1957).

Miris 1960. gada 27. aprīlī. Apbedīts 1. Meža kapos Rīgā.

Avots: Pētera Keidāna, Oļģerta Parčinska pētījums „Latvijas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes absolventi – mācībspēki Latvijā

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas