Pāvels Adamovičs Pleve 1850-1916 kavalērijas ģenerālis, 5.armijas un Ziemeļu frontes komandieris.

Pabeidzis Nikolaja kavalērijas skolu (1870) un Nikolaja Ģenerālā Štāba Akadēmiju (1877).

Krievu-turku kara dalībnieks 1877.-1878.g., 1878.-1880.g.

Dienēja bulgāru armijā, kara ministrijas pārvaldnieks.

Atgriežoties Krievijā, ieņēma dažādus komandiera un štābista amatus.

No 1890.g. Mariupoles 12.dragūnu pulka komandieris, no 1893.g. Viļenas kara apgabala ģenerālkvartirmeistars.

No 1895.g. Nikolaja kavalērijas skolas priekšnieks, no 1899.g. 2.kavalērijas divīzijas priekšnieks.

No 1901.-1905.g. Donas kazaku armijas ģenerālštāba ģenerālmajors.

No 1905.-1908.g. ģenerālleitnants, komandēja 22. armijas korpusu, Viļenas kara apgabala kamandiera palīgs.

1907.g. kavalērijas ģenerālis, no 1909.g. Maskavas kara apgabala komandieris.

Sākoties pirmajam pasaules karam , tika nozīmēts par 5.armijas komandieri.

1915.g., kad jūlijā atkāpās vācu karaspēks, P.Pleve deva pavēli par tūlītēju atkāpšanos, lai pasargātu krievu karaspēku no ienaidnieka uzbrukumiem.

Šis solis liecināja par ģenerāļa pilsonisko varonību, jo bija pretrunā ar ģenerālštāba prasību  “ ne soli atpakaļ”.

Kaujās izrādīja neatlaidību un drosmi.

Bija apbalvots ar Svētā Georga 4.pakāpes ordeni.

No 1914.g. decembra līdz 1916.g. februārim Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks.

Demobilizēts 1916.g. slimības dēļ.

1916.g. Valsts Domes loceklis.

http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/