Dzimis 1873. g. 1. sept. Stelpes muižā muižas nomnieka ģimenē.

Tēvs Heinrihs Johans Jūliuss, māte Kornēlija Heinine Amālija, dz. Feihtnere. Vācietis, luterticīgs.

Beidzis PU Juridisko fakultāti ar II šķ. diplomu.

No 1901. g. strādājis Turgajas apg. Cietumu komitejā, pēc tam Aktjubinskas apr. Zemnieku delegātu sapulcē, no 1903. g. aug. bijis Krievijas Valsts bankas Astrahaņas nodaļas kontroliera palīgs (1904. g. aug. atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1904. g. dec. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas jaunāko tiesamatu kandidātu (1905. g. martā atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1907. g. aug.–1912. g. nov. kancelejas ierēdnis Kurzemes gub. valdē Jelgavā, 1912.–19. g. Jelgavas pilsētas valdes sekretārs.

Bijis arī Jelgavas pilsētas bāriņtiesas sekretārs.

1919. g. 20. sept. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas Jelgavas pilsētas iecirkņa miertiesnesi.

No 1920. g. 18. maija bijis Jelgavas–Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka v. i. No 1920. g. 30. aug. Jelgavas apgabaltiesas loceklis. 1939. g. 22. aug. atbrīvots no amata pēc paša lūguma sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.

1939. g. 27. sept. ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos.

1939. g. 24. okt. izslēgts no goda tiesnešu skaita sakarā ar gaidāmo izceļošanu uz Vāciju. 1939. g. nov. izceļojis uz Vāciju.

Miris 1959. g. 6. jūl. Štolbergā, Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, VFR.

Precējies ar Augusti Ernestīni Jūliju Ercdorfu-Kupferi (dz. 1879. g. 26. aug.), dēli Heinrihs (dz. 1906. g. 26. nov.), Pauls (dz. 1908. g. 4. jūn.).

A. LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 64. l. 

No P. Harfa 1938. g. 22. jūn. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “1938. gada 11. septembrī es sasniegšu 65 gadu vecumu un sakarā ar šā vecuma sasniegšanu man triju mēnešu laikā jāiesniedz atlūgumos no amata. Manai māsai un mana nelaiķa brāļa atraitnei un bērniem nav savi ienākumi un, sākot ar 1919. gadu, kad es iestājos darbā Jelgavas apgabaltiesā, man vajadzēja bez savas ģimenes arī uzturēt no savas algas savu māsu un nelaiķa brāļa atraitni līdz ar bērniem. 1939. gada 1. jūnijā mana nelaiķa brāļa dēls nobeigs savu izglītību un varēs pats sev nopelnīt dzīvei vajadzīgos līdzekļus. Pilnu pensiju es vēl neesmu izkalpojis, kādēļ man būtu no liela svara palikt vēl vienu gadu darbā, lai varētu šai gadā pabalstīt sava brāļa dēlu izglītības nobeigšanai un, izkalpojot lielāku pensiju, arī turpmāk pabalstīt savu māsu un nelaiķa brāļa atraitni. Aiz pievestiem apstākļiem, pagodinos lūgt Jūs, ministra kungs, atļaut man palikt vēl amatā līdz 1939. gada 1. septembrim.” (LNA LVVA, 1578. f., 11. apr., 64. l., 11. lp.)