Dzimis 1878. g. 1. janv. Lutriņu pag. mācītāja ģimenē.

Tēvs Johans (Jānis) Vilhems Sakranovičs (arī Zakranovičs), māte Jūlija, dz. Pēčke. Vācietis, luterticīgs.

Pēc Rīgas pilsētas ģimnāzijas beigšanas 1896. g. uzsācis studijas PU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1900. g.).

No 1901. g. apr. zvērināta advokāta palīgs Rīgā, no 1901. g. sept. zvērināta advokāta V. Dreierdorfa palīgs Liepājā, no 1904. g. atkal Rīgā.

No 1912. g. zvērināts advokāts Pēterburgā.

1. pasaules kara laikā juriskonsults apavu ražošanas mehāniskajā sabiedrībā “Skorohod” Petrogradā.

1920.–1921. g. Kopenhāgenā piedalījies šīs sabiedrības (dāņu uzņēmuma meitasuzņēmums) likvidācijas procesā.

1920. g. jūl. atgriezies Latvijā.

No 1920. g. 30. aug. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. civilnodaļā, nodaļas vadītājs. 1921. g. 12. jūl. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

No 1922. g. 8. nov. zvērināts advokāts Rīgā.

Bijis Rīgas Vācu juristu biedrības biedrs.

Miris 1935. g. 20. febr. Rīgā ar sirdstrieku (infarktu).

Apbedīts Bērzmuižā (tag. Bērze Bērzes pag.).

Apbalvojumi: Dānijas Danebroga ord.

Precējies ar Šarloti Doroteju Bergmani (1883. g. 5. jūl.–1930. g. 21. febr.), meita Amālija Elizabete (dz. 1905. g. 4. febr.); šķīries.

Otrreiz precējies 1924. g. ar Karenu Agnetu Zigrīdu Gildenkrogku (dz. 1892. g. 27. jūn.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 338. l.; 7354. f., 1. apr., 695. l.; 770. f., 10. apr., 192. l.; 2996. f., 17. apr., 1510. l.; Rigasche Rundschau. 22. Febr. 1935; LA 1919–1945. 

No P. Sakranoviča 1921. g. 21. marta raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Caur konsultāciju ārzemēs tika konstatēts, ka manas veselības stāvoklis ir gaužām bēdīgs. Māgas augonis, ar kuru es saslimu gadu atpakaļ Pēterpilī [Petrogradā – red.], ir atstājis dažādas sekas un sirds arī ir pavisam slima. Par manas prombūtnes laiku manai mātei caur ugunsgrēku ir noticis milzīgi liels zaudējums, kurš pārgrozījis mūsu dzīves stāvokli un mani arī ļoti satraucēja. Es jūtu pilnīgu nespēcību turpināt savu atbildīgu darbu tiesā. Vēlēdamies nokārtot savas personīgās lietas tādā veidā, kā tas būtu vēlams priekš tiesas darbības, es pagodinos Jūs lūgt: 1) piešķirt man atvaļinājumu vēl uz 3 mēnešiem, kādā gadījumā es ceru pēc savas atgriešanas stāties pie darba un dot citiem tiesas locekļiem iespēju atpūsties, un varu nodarboties vismaz līdz rudenim; 2) jeb atlaist mani no dienesta.” (LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 338. l., 13. lp.)