Dzirnavnieka dēls. Viņam māsa - Elza, brāļi - Voldemārs, Kārlis. Sieva - Milda. Bērni - Valdis, Andris.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, iestājās strēlniekos. Vēlāk pievienojās pulkveža Zemitāna Ziemeļlatvijas brigādei. Tad arī sākušies bēgļu un vajāto slēpšanas gadi. Pirmais patvēruma meklētājs bija tēva Voldemāra draugs Andrievs Niedra.  Pēc tam nācās slēpt pašu saimneku Voldemāru, jo viņš skaitījās "tautas ekspluatators". Vēlāk slēpts tika ievainots igauņu virsnieks, kam vajadzēja arī atrast uzticamu ārstu.

Kad netālu esošās Avotu muižas īpašnieki repatriējās, muiža pārgāja Zemes bankas īpašumā un to varēja nopirkt. Pirkšanas procedūru uzsāka Grīnbergu ģimene, kuri bija saimniekojuši Straupes dzirnavās un par nopelniem brīvības cīņās ieguvuši saimniecību “Dzintari” netālu no Straupes. Vēloties paplašināt saimniecību, viņi gribēja nopirkt Avotu muižu, bet 1940.gadā sākās okupācija un darījums netika pabeigts. Viņi gan pārcēlās uz Avotiem, bet palika tur kā rentnieki, tādējādi izvairoties no nepatikšanām un represijām.

Kad okupācijas vara sāka vajāt cilvēkus, pie Grīnbergiem Avotos patvērumu meklēja daudzas ģimenes un atsevišķi cilvēki. Ar cilvēku glābšanu nodarbojās arī Pauļa brālis Kārlis - mežzinis un viņa sieva Elza (dz.Ozoliņa). Viņi dzīvoja Amatas novadā, "Reinās".

Avots: Latvijas klusie varoņi, 2017