Paulīne Dūmiņa. atr. Brekte, dzim. Sēlis, bija dzimusi 1904. gada 20. aprīlī Sinoles pagasta Priežukalnā. Beigusi Teātra skolu Rīgā, viņa lielu daļu savas dzīves ziedojusi teātrim, darbojusies kā režisore. Viņa bija ļoti strikta savā režijas darbā. Darināja arī teātra kostīmus. Vairākas lugas viņas režijā ar viņas darinātiem kostīmiem tika uzvestas Priedainē, Nudžersijā. Bijušie Ņudžersijas aktieru grupas dalībnieki P. Dūmiņu atceras ar sirsnību un mīlestību.  Ar P.Dūmiņu arī šo rindiņu rakstītāja iepazinās tautas tērpu šūšanas gadījumā, jo bija laiks, kad Dūmiņa apgādāja visu Ņudžersiju ar etnogrāfiski pareizi darinātiem latviešu tautas tērpiem. Mūža dienu skaitam pieaugot un P. Dūmiņai vairs nespējot tik aktīvi darboties, viņu pie sevis uz Viskonsinas pavalsti aicināja Latvju dievturu sadraudzes dižvadonis K. Gencions. Viņai tur sagādāja dzīvokli un aprūpi, bet viņa jutās ļoti vientuļa - visi viņas draugi bija Nudžersijā un pēcc dažām nedēļām viņa atgriezās, apmetoties Montklērā. Pēc vairāk nekā gada viņa bija jāievieto slimnlcā, tad veco ļaužu aprūpes mājā. Fiziski P.Dūmiņa bija ļoti stipra, bet garīgi nospiesta svešā vidē; vienmēr, kad apciemoju, viņa gribēja nākt "mājās". Mājas bija dzimtene - tur bija viņas brālis Jānis Sēlis, daudz radu, audžu meita Inta E. (audžu dēls Jāzeps Rudens bija miris). 1988. gada 18.decembrī Pauline Dūmiņa acis slēdza uz mūžu; viņu pārpelnoja 20.decembrī Rozdeila (Rosedale) krematorijā, Nudžersijā.
Bija jāpaiet trim gariem gadiem, līdz beidzot P. Dūmiņas pelnu urnu varēja aizvest uz dzimteni, jo tikai tagad bija iespēja ierasties viņas radiniekam Jurim Juknēvičam, lai to izdarītu. Urnu šī gada 8. janvārī izvadot. A.Bļodnieks, Ņujorkas ev. lut. draudzes Ņudžersijas novada priekšnieks nolasīja 107. psalmu no 1.-9. pantam
(Izglābto pateicība): "Paulīnei Dūmiņai, uz mājām dodoties".

Avots: "Laiks", 15.02.1992