Dzimis 13. (1. pēc v. st.) jūnijā 1890.gadā Rīgas apr. Ropažu pag. rakstveža (vēlāk Tērbatas ielas 49/51 nama īpašnieks) Mārtiņa Miezīša (Mahrtin Meesit, 1.IV (20.III pēc v. st.)1857. Vangažos (Inčukalnā) – 3.V 1931. Rīgā) un Amālijas Līzes, dzim. Šmits (Amalie Lihse Schmidt, 23.(11. pēc v. st.)X 1864. Mālpils pag. Dambīšos – 21.II 1940. Rīgā), 4 bērnu ģimenē; brālis Bruno, sel. (31.XII 1885. Rīgas apr. Ropažu pag.  – 14.XI 1938. Rīgā), brālis Voldemārs, austrumietis (8.II 1893. Rīgas apr. Ropažu pag. – 1.XII 1975. Stokholmā, Zviedrijā), māsa Silvija (Sylvia) Rita, prec. Zaķis (5.XII 1906. Rīgā). 

1909. absolvējis Mironova komsk. Rīgā.

1910. iestājies RPI, stud.ing. (matr. nr.9565).

1917. studijas beidzis ar dipl.ing. kvalifikāciju.

Pēc 1917. strādājis tiltu un ceļu būvēs Kaukāzā un Kijevā. Vēlāk bijis dažādos amatos uz Ziemeļrietumu un Altaja dzc.

1918. bijis Barnaula latv. b-bas līdzdib., pr. 1918. līdz 1919. veicis priekšdarbus latv. reevakuācijai.

1920. ar Imantas pulku atgriezies Latvijā.

No 1920. strādājis par inženieri, vēlāk vec. inženieri Latvijas Dzc. virsvaldes Techniskajā direkcijā; bijis Civ. būvju un staciju būvju daļas pr., vad. Siguldas, Meitenes un Zemgales dzc. staciju būves.

No 21.IX 1920. līdz 10.I 1921. stud.chem. LU Ķīmijas fak. Ķīmijas nod. (matr. nr.1287); studijas nav beidzis.

1925. no Progresīvo pilsoņu apv. listes kandidējis Rīgas Pils. Domes vēlēšanas, nav ievēlēts.

No 1926. līdz 1927. strādājis par Iekšlietu ministrijas Būvniecības valdes pr.

9.VI 1927. iecelts par Iekšlietu ministrijas Būvniecības pārvaldes pr.

Bijis Iekšlietu ministrijas Ugunsgrēku apkaŗošanas pad. pr.

27.I 1938. iecelts par Iekšlietu ministrijas Būvniecības depart. direktoru.

Vad. Ķemeru viesnīcas būvi, Rīgas pils un Viestura piemiņas pils (tagad LLU) pārbūvi.

Ar finanšu ministra 25.I 1936. rīk. no 1.I 1936. uz 3 gadiem iecelts par Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras locekli; darbojies Namsaimniecības kom.

1931. apbalvots ar apbalvojuma Goda zīmes Par izcilus nopelniem ugunsdzēsībā 1. šķ. nozīmi. 13.IX 1931. apbalvots ar 3.šķ. TZO, 6.XI 1938. apbalvots ar Atzinības krusta 3. šķ.

Bijis Rīgas Latv. b-bas biedrs, Latvijas Inženieŗu b-bas pr., Rīgas Namsaimnieku b-bas biedrs un valdes loceklis, Vidzemes Savstarpīgās kredītb-bas biedrs, rev. kom. loceklis, a/s Šīfers pad. loceklis, Tirdzniecības un rūpniecības a/s Rīgas ģipss pad. loceklis.

1940.gadā, neilgi pēc padomju okupācijas un Latvijas padomju valdības “izveidošanas”, iesniedzis atlūgumu padomju Latvijas iekšlietu ministram V. Lācim, un kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Jūrmalā. 

Nevēlēdamies piedalīties valsts likvidēšanā, 18.VII 1940. Rīgā izdarījis pašnāvību. Apglabāts II Meža kapos Rīgā (xE sektors, 5510177.vieta). To laiku nekrologos minēts, ka miris 21.jūlijā nevis 18.jūlijā.

4.V 1923. salaulājies ar Tamāru (Alvīni Tamāru) Frīdenbergu (Friedenberg, 29. (16. pēc v. st.) IX 1900. – 7.XII 1993. Sietlā (Seattle), Vašingtonas pavalstī, ASV). Ģimenē ir 2 meitas: Karīna Zigrīda (29.IV 1924. Rīgā) un Miriam (Mirjama, prec. Rudzītis, 31.VII 1925. Rīgā).

Luterticīgs, bijis Rīgas Sv. Ģertrudes ev. lut. dr. loceklis.

Studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistrs. 25.IV 1934. uzņemts par aktīvo biedru Fraternitas Academica Filistru biedrībā (F!B!).

LVVA, 2996.f., 12.apr., 19429.l.,

LVVA, 2996.f., 12.apr., 19456.l.,

LVVA, 2996.f., 12.apr., 19457.l.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 14.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 9.l., 87.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 1278.l.,

Album academicum des Polytechnikums zu Riga, 1862-1912. 1912 Verlag Jonck & Poliewsky, Riga, 666.lpp.,

Valdības Vēstnesis nr.140, 30.VI 1927. Iecelšanas, 2.lpp.,

Latvijas darbinieku galerija, Rīga, 1929., 299.-300.lpp.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939, 344.lpp.,

Daugavas Vanagi. Latv. kaŗavīru frontes laikraksts nr.50-51, 25.XII 1943. A. Gr. Paraugs katram latvietim, 8.lpp.,

Laiks nr.29, 21.VII 1950. Nebeidzamā rinda, 3.lpp.,

Laiks nr.102, 20.XII 1975. 15.lpp.,

Laiks nr.103, 27.XII 1975. 7.lpp.,

Žīgure A. Latvijas Policijas vēsture. Otrā grāmata. Rīga: Fakts, 1998, 173.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga, 2005, 163.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academicas Filistru biedrība, Rīga, 2015, 78., 193.-194.lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka, Fraternitas Academicas Filistru biedrība, Rīga, 2017, 80., 152., 225.-227.lpp.,

10.lp. nr.26 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/3/ie/1812/book/8659.html,

18.lp. nr.93 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/223/book/8287.html,

http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31049/,

http://www.theeuropeanlibrary.org/tel4/newspapers/issue/3000059929115?page=12,

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_rits1938n316|article:DIVL388|page:4|query:Miezi|issueType:P,

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_jazi1940n43|article:DIVL641|page:14|query:miezis|issueType:P,

http://biographien.lv/M_dizs.html,

http://nekropole.info/lv/Martins-Miezis-00.00.0,

http://nekropole.info/lv/Amalija-Miezis,

http://nekropole.info/lv/Bruno-Miezis,

http://nekropole.info/lv/Parsivalds-Miezis,

http://nekropole.info/lv/Voldemars-Miezis-02.02.1893,

https://www.cemety.lv/public/deceaseds/125915,

http://maps.google.com/maps?&z=10&q=56.98792550295668+24.154382954062065(Pool+Location)&mrt=yp