No Jāņa Svennes dēla Jāņa (24.021837-1943) atmiņu stāsta "Zemnieka memuāri":

"Jaunākais brālis Atis arī iesaukts karaklausībā un pēc septiņu gadu nokalpošanas pārnācis dzimtenē, iestājies Kokmuižas alusdarītavā par alus izvadātāju. Viņš tur bez pārmaiņām nokalpojis deviņus gadus, iekrājis mazu kapitālu un saņēmis nomā Burtnieku Ēķenkrogu, kurā nodzīvoja vairākus gadus un turības ziņā bija labi uz priekšu gājis. Burtnieku muižas īpašnieks Šrēders novērodams, ka viņa Ēķenkrodzinieks labi dzīvo, gadskārtīgi paaugstinājis nomu, kamēr Atis to vairs nespējis maksāt un bijis spiests pārcelties uz Valkas apriņķi Ādamkrogā, no turienes uz Ilzenes muižas krogu, kurā pārlaidis kara un sarkanos laikus. Viņam kaklā bija iesācis augt kaut kas līdzīgs vēzim, nobrauca uz Rīgu taisīt operāciju. Tā izdevusies laimīgi, jau rakstījis vēstules uz māju sievai, ka drīzumā būšot pilnīgi vesels. Piepeši pienāca telegramma no slimnīcas, ka esot miris. Apglabāja viņu turpat Rīgā, Matīsa kapos ... Viņš bija pēdējais no tās paaudzes, ar kuru mans tēvs bija kopā audzis, strādājis, priecājies, cietis."

Otto Svennes brāļi:

1. Ādams Svenne (vecākais brālis); 15 gadus dienējis karaklausībā, apprecējies, kārtībnieks (gorodovojs) Valmierā, pēc tam - cietuma uzraugs, nomiris 59 gadu vecumā.

2. Kārlis Svenne; pēc brāļu sprieduma bijis "drusku augstprātīgs un lielīgs, ar citiem nav varējis lāgā satikt", dzīvojis Burtnieku apkaimē - nomādams gan zemnieku mājas, gan mācītāju muižiņas.

3. Jānis Svenne (1837 - 1904), dzimis Rūjienā, bijis nomnieks Lejas-Pēpu mājām Lodes pagastā (īpašnieks - Bergs), 1880.gadā nopirka par dzimtu Mežmaišu mājas Stāmerienā, kur arī pavadīja visu atlikušo mūžu; sieva - Mariete (1845 - 1905); bērni (9): 7 dēli - Indriķis, Ādams, Kārlis, Jānis, Jēkabs, Sīmanis, Otto un 1 meita - Beāte, par 2 bērniem ziņu nav, visticamāk, miruši bērnībā.