Oto Šmits  (dzimis  Mogiļevā,  Maskavā) bija Krievijas un PSRS zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms. Pētījis Pamiru un Arktiku. Profesors, PSRS Zinātņu akadēmijas biedrs (1935), Padomju Savienības varonis (1937).

Dzimis Mogiļevā no Kurzemes izceļojušu baltvācu (pa tēva līniju) un latviešu (mātes meitas uzvārds Ērgle) ģimenē. Pa vasarām dzīvojis pie vectēva - Trepes muižas pārvaldnieka Fridriha Ērgļa, kurš arī materiāl pabalstījis mazdēla izglītības ieguvi.

Ar zelta medaļu pabeidza ģimnāziju Kijevā (1909), studēja Kijevas universitātē (1909-1913).

Pēc 1917. gada revolūcijas strādāja vairākos amatos Izglītības tautas komisariātā, no 1924. līdz 1941. gadam bija Lielās Padomju enciklopēdijas galvenais redaktors.

Vissavienības Arktikas institūta direktors (1930-1932), Ziemeļu jūras ceļu galvenās pārvaldes vadītājs (1932-1938).

No 1930. līdz 1934. gadam Šmits vadīja arktiskās ekspedīcijas ar kuģiem Sedov, Sibirjakov un Čeļuskin.

No 1939. gada 28. februāra līdz 1942. gada 24. martam PSRS Zinātņu akadēmijas viceprezidents. 

Pēc 2.pasaules kara vairāk nodarbojās ar astronomijas jautājumiem. 1949.gadā ieradās Rīgā lai palīdzētu Latvijas astronomiem.

Oto Šmita vārdā nosaukti:

• Šmita sala Karas jūrā
• Šmita rags un Misšmitas ciemats Čukču jūras piekrastē
• 
• Smaile un kalnu pāreja Pamirā
• Mazā planēta 2108 Oto Šmits
• Ledlauzis (1979-1991)
• Ielas un laukumi vairākās pilsētās