Viņa māsu skolu beidza jau pirmā pasaules kara sakumā un pēc tam strādāja kara slimnlcās un frontes lazaretēs, bet kara beigās nokļuva vācu gūstā. Pēc atgriešanās Latvijā 1918.gadā, 0.Meija darbojās Latvijas Sarkanā krusta iestādēs, bet otrā pasaules kara laikā pieteicās frontes dienestam un Leģiona gaitās strādāja lauka lazaretēs un pārsienamos punktos. Pēdējā kara posmā O. Meija bija par Leģlnona 15. divīzijas virsmāsu, bet gūstu pavadīja Beļģijā. Nometņu laikā viņa bija māsa UNRAs un IRO ambulancēs. Karā iedragātās veselības dē| O. Meija kļuva par invalīdi. Mirusi Vācijā, apbedīta Augsburgā.

Avots: Laiks, 12.02.1969

           Latvija, 1957