Osvalds Jēkabs Driķis
Osvalds Jēkabs Driķis
- Dzimšanas datums:
- 26.08.1908
- Miršanas datums:
- 14.12.1946
- Mūža garums:
- 38
- Dienas kopš dzimšanas:
- 42571
- Gadi kopš dzimšanas:
- 116
- Dienas kopš miršanas:
- 28583
- Gadi kopš miršanas:
- 78
- Tēva vārds:
- Roberta d.
- Papildu vārdi:
- "Jāzeps"
- Kategorijas:
- Aizsargs, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Osvalds Jēkabs Drikis bija nacionālais partizāns Kārļa Krēmera nacionālo partizānu grupā. Iespējams, no Virānes un bijis arī aizsargs.
14.12.1946. Madonas apriņķa Cesvaines pagastā Olgas purva tuvumā kaujā ar čekas karaspēku krita septiņi Krēmera grupas dalībnieki: 1. Jūlijs Krēmers, 2. Andrejs Krēmers, 3. Jānis Debesnieks, 4. Eduards Kreicums, 5. Juris Stankevičs, 6. Nikolajs Beķeris, 7. Osvalds Driķis. Ievainoti 3: 1. Ēvalds Grīva, 2. Pēteris Zlīdnis, 3. Venta Maiga Debesniece.
Osvalda Jēkaba Driķa vārds iekalts piemiņas akmenī nacionālajiem partizāniem Cesvaines pagastā Kraukļos.
Avots https://karavirukapi.blogspot.com/2020/12/cesvaines-lauku-teritorija-krauklos.html
http://lpra.vip.lv/nac_partiz2006.htm
https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:607636|article:DIVL96|query:Osvalds%20Dri%C4%B7is%20J%C4%93kabs%20
"Pretošanās kustība dienvidaustrumu Latvijā" 177.lpp.
Avoti: periodika.lv
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
14.12.1946 | Komunistiskās partijas izpildstruktūra- VDK iznīcina latviešu mežabrāļu Krēmeru grupu
1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.