Negaidot, tieši Ziemsvētku rītā, Hamburgā miris un 9. janvārī paglabāts Harksheides kapos (pie Hamburgas) leģionārs Osvalds Bērzups 44. dzīvības gadā. O. Bērzups bija dzimis Liepājā policijas darbinieka ģimenē. Liepājā viņš apmeklēja skolas un pēc ģimnāzijas beigšanas jau 1941. gadā 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās latviešu policijas bataljonā. Kā karavīrs viņš izgāja cauri daudzām smagām cīņām Krievijā, sasniedzot kaprāļa dienesta pakāpi, par varonību apbalvots ar dzelzs krustu, bet arī smagi ievainots — amputēta kāja. Par spīti smagajiem ievainojumiem Bērzupam bija jāizcieš arī visas kara gūstekņu grūtības. Arī Cēdelgema negāja viņam garām. Pēc savas dabas uzņēmīgs un drosmīgs, viņš tomēr nenokāra galvu, bet panesa visas ciešanas ar apbrīnojamu stāju un lepnumu. Starp citu Cēdelgemā ģimnāzijas atkārtošanas kursos viņš mācīja ķīmiju saviem kara biedriem. Pēc atbrīvošanas no Cēdelgemas kara gūstekņu nometnes, Bērzups iestājās Baltijas universiātē no sākuma ķīmijas, vēlāk arhitektūras fakultātē, bet beidza vācu universitātē Hamburgā tautsaimniecības fakultāti. Jau kā darba students viņš iesāka strādāt Filipa firmā, kādu laiku darbojās arī pētniecības laboratorijā (viņa vairāki patenti reģistrēti ASV un Kanādā). Cik šis uzņēmīgais un apdāvinātais tautietis bija laimīgs studijās un darbā, tik nelaimīgs viņš bija ģimenes dzīvē. Trīs reizes precējies ar sveštautietēm un trīs reizes šķīries, viņš apmierinājumu sāka meklēt citur. Nelaiķis atstāj 16 gadus vecu meitu Amerikas savienotajās valstīs un 4 gadus vecu meitiņu Vācijā. Viņu apbedīja 9. janvārī Harksheidas kapos. (Latvija, 25.01.1969)