Ziņa par Oskara Lūša aiziešanu mūžībā daudzus pārsteidza, jo vēl savā 90. dzimumdienā viņš bija visai sparīgs un apņēmīgs sasniegt savas māmuļas nodzīvotos 100 gadus.
Dzimis Krievijā 1916. gada 20. janvārī, bet jau četrus gadus vēlāk kopā ar vecākiem atgriezies Latvijā. 1933.gadā beidzis Mazsalacas ģimnāziju un uzsācis studijas LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē. Studiju laikā 1939. gadā iesaukts obligātajā karadienestā, kur beidzis instruktoru rotu Alūksnē, virsnieku vietnieku un rezerves virsnieku kursus Karaskolā. Demobilizējies leitnanta dienesta pakāpē. Pēc pabeigtām studijām 1944. ieguvis dabas zinātņu maģistra grādu. Drīz sekoja iesaukums armijā, 2. robežapsardzības pulkā. Kaujā pie Drisjutu ezeriem Lietuvā ievainots un pārvests uz Vāciju. Pēc atveseļošanās pārskaitīts uz 3. būvpulku par vada komandieri un bija l. btl. adjutants līdz kapitulācijai. Pulka atkāpšanās gaitu pārtrauca krievu tanki netālu no Rostokas. Naktīs bēguļojot caur mežiem, nonācis britu zonā Lībekā. Trimdas laikā turpat strādājis par skolotāju latviešu pamatskolā un ģimnāzijā, vēlāk Falkenbergā, bet Špakenbergā bija skolas vadītājs. No 1946. līdz 1948.gadam strādāja ari par asistentu Baltijas universitātē Hamburgā un Pinebergā. 1948. gadā viņam piedāvāts zoomuzeja tehniķa darbs Šefildas universitātē, vēlāk kļuva par šā muzeja pārzini (kurātoru). Pilnīgi apguvis angļu valodu, bija lektors bioloģijā un vairākās zooloģijas nozarēs. Brīvajā laikā turpināja zinātnisko darbu un 1960. gadā ieguva PhD grādu. Pensionējies 1981. gadā, būdams vecākais lektors. Anglijā strādājis arī par skolotāju Mansfildas latviešu skolā (11 gadus), vadījis latviešu bērnu koloniju Almelijā un bijis skolotājs Eiropas vasaras skolā "Straumēnos". DV biedrs kopš 1948. gada Špakenbergas nodaļā Vācijā, vēlāk Mansfildas nodaļā. Ir DVF Bradfordas nodaļas mūža biedrs. Abalvots ar DV Atzinības rakstiem un krūšu nozīmi zeltā. Nelaiķis bija liels dziesmu mīļotājs. Par to liecina viņa koros nokalpotie 84 gadi, sākot jau no piecu gadu vecuma. Tikai pavisam nesen dižā gadu nasta likusi just, ka ir laiks palikt klausītājos.
1944. gadā O. Lūsis apprecējās ar Austru (dzim. Mellups), bija divu dēlu - Imanta un Jura un meitas Rutas tēvs. Ļoti izjuta dzīvesdrauga zaudējumu 2003. gadā, toties daudz prieka viņam sagādāja kuplais mazbērnu pulciņš. Pēdējās nedēļās Oskara Lūša veselības stāvoklis pasliktinājās,un, ievietots slimnīcā Koventrijā, viņš slēdza acis uz mūžu 2008.gada 19. janvāri, kad līdz pilnam 92 gadu vecumam pietrūka tikai dažu stundu..
Ir beidzies Oskara Lūša darbīgais mūžs, kura gaitā viņš sagatavojis daudzus jaunus cilvēkus viņu dzīves ceļam. Vēl svarīgāki šķiet viņa nopelni no agrā pēckara laika, kad pēc rosīgā "mazās Latvijas" perioda izklīdām pasaules tālēs. Lai izjusts paldies Lūšu tēvam! Viņš savu iespēju robežas sagatavoja mūs uzturēt ticību Latvijai laikā, kad dzimtais krasts šķita tālu un miglā tīts.

Avots: "Brīvā Latvija", 02.02.2008