Bija Bauskas pilsētas vadītājs no 1902. līdz 1918. gadam (ar pārtraukumiem).

Dzimis Bauskā, līdz 1884. gadam mācījies Jelgavas ģimnāzijā un pēc tam devies uz Tērbatas universitāti, kur studējis jurisprudenci. Pēc mācību pabeigšanas atgriezies Bauskā un sācis strādāt pilsētas pašpārvaldē. 1899. gadā ievēlēts pilsētas domē un pēc sava sievastēva Johannesa Gadilhes nāves 1902. gada 24. aprīlī ievēlēts par pilsētas vadītāju. Ieņēmis vadošus amatus daudzās pilsētas organizācijās — Vācu luterāņu draudzē, Bauskas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, Vāciešu asociācijā, Pilsētas krājaizdevumu kasē u.c.

Šajos gados pilsētā izveidota labiekārtota slimnīca, uzcelta pilsētas lopkautuve, atklāta telefona centrāle, kas savienoja Bausku ar Jelgavu un Rīgu. Pilsētā sākta kanalizācijas izbūve.

Pēc Bauskas ieņemšanas 1915. gada vasarā vācu militārā pārvalde viņam atkal uztic pilsētas vadību, ko viņš turpina darīt līdz savai nāvei. Miris no pneimonijas.