Oskars Bīdels dzimis 05.11.1904, rūpnieka, tirgotāja un namsaimnieka Artūra Bīdeļa Oto dēla (31.01.1878-15.10.1935) un viņa sievas Matildes, Mārtiņa meitas (23.07.1881-13.12.1957) ģimenē. Oskara māsas: Alma Bulāne, dz. Bīdele (27.12.1901-10.11.1980) un Leontīne Bīdele (02.11.1906-27.07.1975) 

“Aizvakar [02.01.1925] pulksten 5 p.p. traģiskā navē miris 20 gadu vecumā turīgu vecāku dēls Oskars B., kurš, neraugoties uz labo audzināšanu un vecāku rūpēm, tomēr bij iekļuvis tādu draugu sabiedrībā, kuri lietojuši kokaīnu. Kad vecāku vērīgā acs to bij pamanījusi, tie aizsūtīja slimo dēlu pa vasaru uz laukiem, kur tas no šī netikuma bij atradinājies un, atbraucot rudenī Rīgā, sagādāja vecākiem prieku, kā paklausīgs jauneklis un tēvam labs palīgs viņa uzņēmumā. Bet pēc kāda laika tas satiekas atkal ar draugiem un slepeni sāk turpināt kokaīna lietošanu, pie tam viņš pats apzinājies, ka tas ir netikums, kurš saēd cilvēku garīgi, fiziski un arī materiāli: tēva klātbūtnē [Ausekļa ielā 6/8] tas izšķir savu likteni ar revolvera palīdzību, iešaujot lodi galvā. 

Tāda ir šīs traģēdijas faktiskā puse, bet viņas sociālā bāze ir meklējama daudz dziļāk: valsts un ģimenes kaprači strādā savu velnišķo darbu, bet mūsu sabiedrība izturas pret to par daudz vienaldzīgi. Kaut arī policija pēdējā laikā izrāda daudz enerģijas kokaīnistu perēkļu iznīcināšanai, tad tomēr ir par daudz vieglprātīgi prasīt tikai no viņas pašaizliedzību cīņā pret šo šausmīgo postu: te visai sabiedrībai jānāk palīgā mūsu oficiālām iestādēm, gan kokaīna kontrabandistus uzrādot, gan sarīkojot pretkokaīna dienas un nedēļas ar priekšlasījumiem, filmu demonstrējumu un liferatūras izplatīšanu, gan arī dibinot speciālas biedrības un pulciņus šī netikuma iznīdēšanai. Bez tam sabiedrībai vajadzētu uz visnoteiktāko prasīt visu to ārzemnieku izraidīšanu, kuri slepenībā nodarbojas ar kokaina pārdošanu, bet vietējos iedzīvotājus par šī nāvekļa izplatīšanu vajadzētu sodīt ar visu likuma bardzību. 

Šīs īsās rindiņas lai apmierina nelaimīgos vecākus, bet ar kokaīnismu sirgstošiem lai atdara acis par to postu, kādam viņi iet pretim. Pret sabiedrisku ļaunumu nevar cīnīties atsevišķas ģimenes: te jānāk visai sabiedrībai talkā.”