Dzimis 1901. gadā Jaungulbenes Ošupos rentnieka ģimenē. Bijis ģimenē otrais dēls. Pēc Lubānas augstākās tautskolas beigšanas 1918. gadā mācījies Cēsu reālskolā. 1919. gada jūnijā un jūlijā kā Cēsu Skolnieku rotas brīvprātīgais cīnījies kaujās pret landesvēru. Būdams Latvijas karaskolas kadets, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā un Bermonta karaspēka sagrāvē 1919. gada oktobrī un novembrī.

(1929.gadā absolvēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti). Alkšņa vadītās ķirurģijas fakultātes klīnikas audzēknis, kurš Dr. Mucenieka vadībā nostrādāja vēl 3 gadus kā subasistents. Vēlāk viņš pārgāja uz ginekoloģiju, drīz pēc tam piegriežoties savās publikācijās tautas dzīvā spēka jautājumam. Uzņemoties Latvijas skolotāju slimo kases uzticības ārsta pienākumus un līdz ar to "Nākotnes spēka" atb. redaktora pienākumus, ciešāk iesaistījās sabiedriskā darbā. Alks bija Veselības departamenta direktors no 1935. - 1940. gadam. Šajā amatā viņš noorganizēja Veselības departamenta darbu, pakļaujot tam arī slimo kasu lietas un apdrošināšanu negadījumos. Izstrādāja un ieveda dzīvē "Latvijas ārstniecības likumu".
1941. gadā deportēts uz Urāliem (Permas apgabalu) un 1948. gadā - uz Sibirijas ziemeļiem (Severojeņisejsku Krasnojarskas novadā). Kā Urālos, tā Sibirjā viņam nācās strādāt ķirurga un ginekologa darbu dažkārt visai primitīvos taigas apstākļos. Visos šajos "lāču kaktos" nācās veikt arī ļoti sarežģītas ķirurģiskas un ginekoloģiskas operācijas, līdz ar to paceļot medicīnu līdz Rīgas ķirurgu un ginekologu līmenim. Protams, to izjuta darba tauta un saprata arī administrācija. Nācās veikt arī medicīnas propagandas un profilakses darbu. lemantojis iedzīvotāju pilnīgu uzticību un administrācijas atzinību, Dr. Alks pēc 20 gadu ārsta darbības un svaidīšanas polārā loka tuvumā atgriezās dzimtajos krastos "pelnītā atpūtā". Alki atgriezās dzimtenē, kur dzīvoja pie dēla Modra Alka Rīgas Jūrmalā. Divi jaunākie dēli tagad ir ārsti Krasnojarskā. Dr. O. Alks miris 1982. g. 2. jūlijā.

Sieva - Milda, bērni - Modris, Dzintris, Laima, Andris.

Izsūtīts uz: Красноярский кр., Мотыгинский р-н, прииск Елизаветинский.

Avots: Красноярское общество "Мемориал"

          Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtraksts, 1982

          Atpūta, 22.11.1935

          https://www.vestnesis.lv/ta/id/18895