Mētra Olīvs (īstajā vārdā Jānis Antons Ķiploks) dzimis 1891.gada 27.novembrī Gaujienas "Dzērvēs", kur viņa tēvs Krišjānis Ķiploks bija mežsargs, bet māte Karlīna aprūpēja paprāvo ģimeni. Gadsimta beigās visa ģimene pārceļas uz Vecgulbenes Strazdiem, kur tēvs ieņem tādu pašu amatu. Te sākas Olīva ganu gaitas un pēc tam - skolas gadi. Četras ziemas viņš mācās Vecgulbenes pagasta skolā, pēc tam draudzes skolā, tad - Aleksandra ģimnāzijā.

  Par pagrieziena punktu kļūst 1910.gads, kad Jaungulbenes dziedāšanas biedrībā notiek koncerts, kuru apmeklē arī jaunais Olīvs Mētra. Mūzikas sniegums tā aizrauj, ka viņš nolemj kļūt par dziedātāju. Olīvs Mētra dodas uz Rīgu, iestājas darbā Cielava fotodarbnīcā un 1914.gadā aizsāk privātstudijas pie Pāvula Jurjāna.

  Tomēr – drīz sākas Pirmais pasaules karš un studijas nākas pārtraukt. Olīvs Mētra nokļūst latvju strēlniekos. Pēc kara viņš mērķtiecīgi atgriežas uz mūzikas ceļa un atsāk studijas. Viņš iestājas Latvijas konservatorijā, kā arī piesakās darbā Nacionālajā teātrī. 1923.gadā Olīvs Mētra beidz Latvijas konservatoriju un tiek angažēts Liepājas operā, kur viņam uztic atbildīgas tenora partijas. Diemžēl tas turpinās tikai vienu sezonu, jo pēc saslimšanas ar plaušu karsoni, no dziedoņa karjeras nākas atsacīties. Olīvs Mētra turpina studijas konservatorijas kompozīcijas klasē.

  1925.gadā Mētra kļūst par dziedāšanas un mūzikas skolotāju Tukuma vidusskolā un pilsētas pamatskolā, taču 1934.gadā kā Zemnieku savienības pretinieku atlaiž no darba. Viņš aizbrauc uz laukiem un vienu gadu aizvada bez algota darba. Šajā laikā Olīvs Mētra strādā pie operas „Jāzeps un viņa brāļi” partitūras, kuru 1934.gada nogalē arī pabeidz. Tomēr opera nekad nav iestudēta vai pilnībā atskaņota. Uvertīru un maršu no operas Latvijas simfoniskais orķestris atskaņojis 1939.gada vasaras koncertsezonas laikā. Operas partitūra nav saglabājusies.

  1935.gadā Olīvs Mētra uzsāk skolotāja darbu Balvu Valsts ģimnāzijā. Balvos viņš attīsta rosīgu mūzikas dzīvi – vada korus un orķestrus. Viņa vadītais Balvu valsts ģimnāzijas koris dzied dievkalpojumos un radiofonā, pie tam skolotājs izpilda solo.Viņš vadījis arī Abrenes apriņķa Balvu aizsargu nodaļas kori un orķestri.
 

  Otrais pasaules karš atkal pārvērš viņa dzīvi citā virzienā. 1944.gadā Olīvs Mētra dodas uz Liepāju, kur vienu gadu vada kori, strādā par skolotāju vakarskolā un ir Tautas konservatorijas direktors. 1945.gadā, nodibinoties padomju varai, Olīvs Mētra pārceļas uz Rīgu, kur līdz pensijai  1950.gadā strādā par skolotāju vairākās skolās.

  Mūža nogalē Olīvs Mētra dzīvojis Jaunciema pansionātā. Miris 1982.gadā un apglabāts Jaunciema kapos.

  Olīvs Mētra ir arī fotogrāfs. Pateicoties viņam, fotogrāfijās ir saglabājušies Raiņa 1929.gada vasaras mirkļi. Olīvs Mētra ir dzejnieka pēdējo portretu autors, kuri tapuši trīs dienas pirms Raiņa nāves. Viņš arī uzrakstījis atmiņas par tikšanās reizēm Jūrmalā – „Raiņa dzīves pēdējie brīži”. Izdevumu papildina Raiņa un Aspazijas muzeja galvenās speciālistes, Mag.art. Astrīdas Cīrules priekšvārds un komentāri. Atmiņu rokraksts un fotogrāfijas glabājas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē un ir daļa no Raiņa kolekcijas. Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Avots: Balvu reģionālās kultūrvēstures datu bāze