Linarda Laicena sieva. 

25.07.1899 Dzimusi Valmierā amatnieku ģimenē. 

Mācījusies:

• 1909.-1912 Valmieras elementārskolā,
• 1912.-1915 Valmieras ģimnāzijā,
• 1915.-1917 Novgorodas sieviešu ģimnāzijā,
• 1917.-1918 Ustjušnas ģimnāzijā,
• 1919.-1920 Valmieras pilsētas ģimnāzijā

1920. gadā iestājusies LU Lauksaimniecības fakultātē, bet studijas pārtrauc materiālu iemeslu dēļ.

Beigusi skolotājas kursus, strādājusi par skolotāju Latgalē, 1922.-1923. Slokas 2.pakāpes pamatskolā.

1923.gadā apprecas ar Linardu Laicenu.

1932. gadā VI kopā ar vīru un meitu Fetnu (1924.-2001.) atstājusi Latviju.

Pēc diviem Itālijā pavadītiem mēnešiem ieradusies PSRS, dzīvojusi Ļeņingradā un Maskavā.

1937. septembrī arestēta, 9 gadus pavadījusi ieslodzījumā kā dzimtenes nodevēja ģimenes locekle.

1946. gadā pēc atbrīvošanas no nometnes, atgriezusies Latvijā, apmetusies pie vecākiem Valmierā, jo Rīgā dzīvot bija aizliegts.

1947.-1951 Strādājusi Valmieras rajona Finanšu nodaļā par nodokļu inspektori, atlaista no darba kā politiski neuzticama.

Kopš 1953. gada dzīvo Rīgā.

1954. gadā reabilitēta. 

Olga Laicena bijusi žurnāla "Kreisā Fronte" atbildīgā redaktore (no 1929 g. Nr.3. līdz 1930 g. Nr.5/6.), tulkojusi tā informācijas lappusei ārzemju preses materiālus, slovāku rakstnieka P.Jilemnicka, čehu rakstnieka I.Olbrahta darbu fragmentus, rakstījusi nelielus rakstus.  Sirmā vecumā, būdama smagi slima un gandrīz zaudējusi redzi, Olga Laicena savas atmiņas par Linardu Laicenu, Maskavā un Ļeņingradā sastaptajiem rakstniekiem (P.Ķikutu, Sudrabu Edžu u.c.) nodiktēja mazmeitai - Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenai bibliogrāfei Annai Laicenai (dz. 1950), kas tās sagatavoja publikācijai laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1987, 24.VII, 23.X, 1988, 4.XI). Šajā laikrakstā publicēts arī Olgas Laicenas emocionāls stāstījums - "Atmiņu mezgli par Pāvilu Rozīti" (1994, 17.VI, 1.-15.VIII) . 

Avots: Valmieras bibliotēka

Mazmeita - Anna Laicena dz.1950.g.