Mēs, visi Pones, esam latvieši, lai gan mana vectēva vectēvs Ponē, franču izcelsmes seržants, 1812. gadā kritis gūstā pie Borodinas un 1815. gadā Vidzemē apprecējis latvieti. Viņu dēlam Krišjānim un sievai Lavīzei bija 8 bērni, viens no viņiem - Roberts Pone - mans vectēvs, stāsta Aija Šinta, barkaviete, bet nu jau bez piecām minūtēm atkal dobelniece, jo atgriežas jaunības sapņu un ilgu zemē Zemgalē. Latgales pusē nodzīvoti vairāk nekā 20 gadi, iegūts daudz draugu, iestādīts raibbrīnumains dārzs, te dzimis mazdēls Viesturs, bet... sakņu nav. Vīrs Ojārs Šints, kas Barkavā negribēja dzīvot (laikam tobrīd patiešām vairs nespēja, kad pats aprāva savu dzīves pavedienu), atdusas Dobelē. Aija atstāj iekoptu māju un dārzu, meita Inese - darbu Barkavas lauksaimniecības skolā, arī otrklasnieks Viesturs ... (Neatkarīgā rīta avīze, 21.08.1997)