Ojārs Breģis ir latviešu granīttēlniecības vecmeistars, 20. gadsimta 70. gadu savpatnās latviešu akmenstēlniecības aizsācējs un konsekvents turpinātājs. Mākslinieks pieder pie tēlnieku paaudzes, kuri sevi pieteica 20. gadsimta 70. gados – Ligita Ulmane-Franckeviča, Dagnija Nīcmane, Vilnis Titāns, Ojārs Feldbergs u.c., kas piekopa tiešās kalšanas metodi granītā, bez iepriekšējas veidošanas un modeļa.

Laikā no 1958. līdz 1962. gadam Ojārs Breģis mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļā, apgūstot profesionālās zināšanas un prasmes pie izciliem pedagogiem.

Laikā no 1967. līdz 1968.g. Ojārs Breģis darbojās radošās industrijas uzņēmumā "Daiļrade" (bij. "Suvenīrs") sadarbībā ar uzņēmuma galveno mākslinieci, keramiķi Kaivu Elliņu.

1968. gadā Ojārs Breģis uzsāka studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un 1974. gadā to absolvēja ar diplomdarbu "Kritušiem varoņiem", vadītājs, tēlnieks Valdis Albergs.

Pēc LMA absolvēšanas Ojārs Breģis uzsāka pedagoga darbu RLMV, bet 1975. gada iestājās LMS Jauno Mākslinieku apvienībā un 1978. gadā tika uzņemts par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.

80. gados Ojārs Breģis apzināti novērsās no akmens tēlniecības darbu izpildes LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā "Māksla" un savus darbus granītā centās realizēt pats, bez akmeņkaļu piesaistes, tikai savā darbnīcā vai tēlniecības simpozijos.