Folklorists. Filoloģijas zinātņu kandidāts.

1958. gada 30. decembrī Valodas un literatūras institūtā aizstāvējis disertāciju “Dažas latviešu sadzīves pasaku mākslinieciskās izveides problēmas”.

Ojārs Ambainis. Latviešu folkloristikas vēsture. Rīga: Zinātne, 1989.

*****

Folkloristu saime zaudējusi savu pasaku un anekdošu pētnieku, folkloristikas vēsturnieku, tautasdziesmu sijātāju un kārtotāju, daudzu grāmatu radītāju, gaišu un sirsnīgu cilvēku - Ojāru Ambaini. Viņš dzimis literāta un žurnālista ģimenē. Tēva Valdemāra dzimtās mājas ir Odzienas Īvāni, bet Ojāram laimējās sauli ieraudzīt Alūksnē, kur tēvs pāris gadus vadīja laikrakstu Malienas Ziņas. Tomēr vislabāk Ojārs Ambainis sevi apzinājās kā zēnu no Torņakalna. Pēc LVU Filoloģijas fakultātes beigšanas 1952. gadā vienīgais darba lauks - folkloristika: gan Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā, gan Valodas un literatūras institūtā, gan Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē. Nosaukumi un laiki ir bijuši dažādi, bet darbs ir viens. Ojārs Ambainis piedalījies un arī vadījis folkloristu zinātniskās ekspedīcijas visos Latvijas novados, desmit gadus izglītojis folklorā topošos aktierus, horeogrāfus un mūziķus. Jau vairākas paaudzes izaugušas ar viņa sakārtotajiem pasaku krājumiem, kuros izvērsti ievada apcerējumi un komentāri. Arī Vācijā ar Ojāra Ambaiņa līdzdalību izdotas vairākas latviešu pasaku grāmatas. Pasaku pētniecībā jau 1958. gadā  iegūts zinātniskais grāds, bet 1994. gadā saņemta A.Lerha-Puškaiša prēmija. Par piedalīšanos akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma kārtošanā - Valsts prēmija. Ojāram Ambainim dzīves saturs bija darbs. Līdz pēdējam bridim, kaut tikai ar telefona palīdzību, viņš bija ierindā - konsultējot, daloties savās enciklopēdiskajās zināšanās, dāvājot sirds siltumu. Uz galda palika iesākts raksts par folkloristiem Pārdaugavā. (Neatkarīgā cīņa, 23.03.1995)