Nuno Filipe Gomes Loureiro bija portugāļu plazmas fiziķis. Viņš bija fizikas profesors Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) un MIT Plazmas zinātnes un kodolsintēzes centra direktors no 2024. gada līdz savai slepkavībai 2025. gadā.

Loureiro dzimis Viseu, pilsētā Portugāles centrālajā daļā, 1977. gadā.

Viņš studēja fiziku Instituto Superior Técnico (IST) Lisabonā, absolvējot 2000. gadā ar bakalaura un maģistra grādu.

Viņš apmeklēja Imperiālo koledžu Londonā un ieguva doktora grādu fizikā 2005. gadā ar disertāciju. Viņa agrīnie pētījumi koncentrējās uz magnetohidrodinamiku un astrofizikālajām plazmām.

Karjera

Pēc absolvēšanas Loureiro pievienojās Prinstonas Universitātei kā pēcdoktorantūras pētnieks Prinstonas Plazmas fizikas laboratorijā 2005. gadā.

2007. gadā viņš aizgāja, lai strādātu Kulhemas Kodolsintēzes enerģijas centrā, laboratorijā Apvienotās Karalistes Atomenerģijas iestādes pakļautībā, līdz 2009 gadam.

Viņš atgriezās Portugālē kā pētnieks Instituto de Plasmas e Fusão Nuclear IST Lisabonā uz septiņiem gadiem.

2016. gadā Loureiro pievienojās MIT kā profesors un kodolsintēzes zinātnieks. Viņš pētīja magnētisko rekonekciju un plazmas turbulenci, izmantojot skaitliskās simulācijas, un plaši publicēja zinātniskos žurnālos.

2021. gadā viņš kļuva par pilntiesīgu fizikas profesoru ar kopīgu amatu Kodolzinātnes un inženierijas departamentā. Loureiro bija saistīts ar MIT Enerģētikas iniciatīvu un MIT Kavli institūtu, kā arī bija Amerikas Fizikas biedrības loceklis.

2022. gadā viņš kļuva par MIT Plazmas zinātnes un kodolsintēzes centra vietnieka direktoru, MIT lielākās laboratorijas, un 2024 gadā tika iecelts par pilntiesīgu direktoru.

2025. gada janvārī prezidents Džozefs R. Baidens pasniedza Loureiro Prezidenta agrīnās karjeras balvu, kas ir augstākais ASV valdības gods jauniem zinātniekiem.

Mācīšana

Loureiro divreiz tika atzīts ar MIT Kodolzinātnes un inženierijas departamenta "izcilā profesora balvu" par kursu "Ievads plazmas fizikā" un "MHD kodolsintēzes sistēmu teorija" pasniegšanu.

Personīgā dzīve

Viņš bija precējies un viņam bija trīs bērni.

Nāve

Loureiro tika nošauts savā dzīvoklī Bruklainā, Masačūsetsā, 2025 gada 15. decembra vakarā. Viņš tika nogādāts Bostonas slimnīcā ar šāviena brūcēm, kur agrā 16. decembra rītā tika konstatēta viņa nāve. Varas iestādes uzsāka slepkavības izmeklēšanu, kas saņēma plašu publicitāti.

Drīz pēc tam Portugāles ārlietu ministrs Paulo Rangel paziņoja par viņa nāvi Portugāles parlamentam. Portugāles prezidents Marselo Rebelo de Sousa izdeva paziņojumu, nosaucot viņa nāvi par "nenovērtējamu zaudējumu zinātnei", un ASV vēstnieks Portugālē izdeva paziņojumu ar līdzjūtību.

MIT prezidente Sallija Kornbluta publicēja vēstījumu MIT kopienai, un profesori no visas universitātes izteica publiskus komentārus par Loureiro dzīvi un darbu. Viņa mājā Bruklainā notika sēru dievkalpojums.

Zinātnieka nāve ir izraisījusi virkni sazvērestības teoriju, par to, ka slepkavības pasūtītāji varētu būt vai nu Irānas vai tradicionālās enerģijas ražošanas magnāti, kuru biznesu būtiski var ietekmēt plazmas izmantošana enerģijas ražošanā

Balvas

• Amerikas Fizikas biedrības Tomasa H. Stiksa balva par izcilu agrīnās karjeras ieguldījumu plazmas fizikas pētījumos (2015)
• Nacionālās zinātnes fonda CAREER balva (2017)
• Amar G. Bose pētniecības grants (2018)
• MIT Inženierijas skolas Rutas un Džoela Spiras balva par izcilību mācīšanā (2022)
• Losalamosas Nacionālās laboratorijas Staņislava Ulama izcilā zinātnieka balva (2023)
• Prezidenta agrīnās karjeras balva zinātniekiem un inženieriem (2025)