Nikolajs Vīnzarājs bija tiesību zinātnieks, mācījis jūras tiesības K.Valdemāra jūrskolā.

Nikolajs Vīnzarājs bijis arī Ārlietu ministrijas ierēdnis, Tieslietu ministrijas juriskonsultacijas loceklis, Rīgas apgabaltiesas loceklis. Bijis korporācijā "Lettonia". 

Arestēts 06.02.1945. un tiesāts, iespējams, nonācis GULAGa nometnēs, jo bijis Rīgas apgabaltiesas loceklis. 

Avots: Latvijas Okupācijas muzeja videoliecība Nr.3070, krājums "No NKVD līdz KGB: politiskās prāvas Latvijā, 1940-1986.g.  un http://periodika.lv/

**************************************************

Dzimis 1905. g. 13. nov. Rīgā skolotāja ģimenē.

Tēvs Jēkabs, māte Natālija, dz. Verškanska. Latvietis.

1. pasaules kara laikā ģimene bijusi bēgļu gaitās Iekškrievijā, vēlāk tag. Igaunijā, kur Tērbatā sācis iet skolā.

Atgriezies Latvijā.

Mācījies A. Korti proģimnāzijā Rīgā. No 1919. g. mācījies Rīgas pilsētas krievu vidusskolā, pēc kuras beigšanas 1925. g. studējis tieslietas LU (beidzis 1929. g. dec.).

Darbojies Krievu jaunatnes biedrībā.

1927. g. kā eksternis beidzis Angļu valodas institūta Literatūras nodaļu.

1925.–31. g. bijis ģeogrāfijas un angļu valodas skolotājs praktikants savas mātes N. Vīnzarājas-Veršanskas krievu sieviešu ģimnāzijā (pārdēvēta par pamatskolu) Rīgā.

1929. g. dec. kā LU stipendiāts atstāts Romiešu tiesību katedrā sagatavoties zinātniskai darbībai (līdz 1932. g. dec., kad iesniegtais zinātniskais darbs noraidīts).

No 1930. g. maija jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1931. g. sept. vecākais tiesamatu kandidāts).

1933. g. okt. iecelts par papildu miertiesnesi Rīgā, 1934. g. sept. par miertiesnesi Valmierā (no 1935. g. Rīgā), no 1939. g. maija arī Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas loceklis valodnieks.

No 1939. g. nov. Rīgas apgabaltiesas loceklis 3. civilnodaļā.

1940. g. 11. jūn. iecelts par Latvijas–Vācijas Paritārās komisijas Latvijas delegācijas locekli (sakarā ar līguma par vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju realizāciju).

Rakstījis juridiskajā presē par tiesību teoriju, no 1931. g. izdevuma “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” līdzstrādnieks.

1931.–38. g. strādājis arī par lektoru civiltiesībās, romiešu un tirdzniecības tiesībās Komerczinātņu institūtā, Krievu universitātes zinību institūtā un Latvijas Tautas universitātē. 

Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā.

Pēc padomju okupācijas 1940. g. piedalījies Latvijas Tautas saeimas (vēlākās Latvijas PSR Augstākās padomes 1. sasaukuma) vēlēšanu likuma un Latvijas PSR konstitūcijas projekta izstrādē, bijis Rīgas apg. vēlēšanu komisijas loceklis.

1940. g. nov. Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāts devis atļauju strādāt par ārštata konsultantu PSRS Valsts jūras kuģniecības pārvaldes Latvijas PSR nodaļā.

1940. g. nov. atbrīvots no amata Tieslietu tautas komisariāta juriskonsultācijā.

1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā 1941.–42. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. civilnodaļā, no 1943. g. miertiesnesis Ogrē.

No 1942. g. apr. dienējis par aģentu pretizlūkošanas dienestā SD Ostland [SD (vācu val. Sicherheitsdienst – Drošības dienests) bija SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests].

1944. g. okt. evakuēts no Rīgas uz Vāciju.

1945. g. 31. janv. ar izlūkošanas uzdevumu izsūtīts uz PSRS karaspēka ieņemto Latvijas daļu, 6. febr. pēc frontes pāriešanas apcietināts. Ievietots cietumā Šauļos.

1945. g. nov. piespriesti 15 gadi ieslodzījuma. Izvests uz soda nometnēm Permas apg., vēlāk uz Komi APSR. 1955. g. okt. atbrīvots, atgriezies Latvijā.

Miris 1978. g. 17. janv. Ogrē.

Precējies 1939. g. 4. jūl. ar Antoniju Austru Simsoni (dz. 1913. g. 21. nov.; studējusi farmāciju, ģermāņu un romāņu filoloģiju LU).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1125., 1126. l.; 3727. f., 1. apr., 26. l., 407. lp.; 28. l., 41. lp.; 1632. f., 1. apr., 23526. l.; 5. apr., 902. l.; 7427. f., 1. apr., 9393. l.; 7427. f., 13. apr., 1920. l.; LNA LVA, 1986. f., 1. apr., 40446. l.; EVP; AL; LUAJ.

No N. Vīnzarāja 1939. g. 8. nov. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Pagodinos paziņot, ka šodien, 8. novembrī, izbraucu uz Berlīni, lai piedalītos sarunās par tirdzniecības līguma noslēgšanu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1125. l., 21. lp.)

No N. Vīnzarāja 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Pēc augstskolas beigšanas trīs gadus sagatavojos zinātniskai darbībai; sākumā man pat piešķīra stipendiju, tādēļ, ka mani materiālie apstākļi bija slikti. Iesniedzu zinātnisku darbu, kuru fakultāte ieteica man ņemt atpakaļ, kaut gan profesors – katedras vadītājs darbu atzina par izdevušos. Darbu atpakaļ neņēmu, un to noraidīja. Centos tomēr turpināt teorētisku darbu civiltiesībās un tiesību teorijā, kaut gan darba apstākļi bija sevišķi grūti. [..] Redzēdams, ka Juridiskā fakultātē radies man sevišķi nelabvēlīgs noskaņojums, atteicos no stipendijas un 1930. gada 20. maijā iestājos par kandidātu Rīgas apgabaltiesā [..] Biju par tulku-konsultantu pie repatriācijas līguma noslēgšanas, piedalījos saimnieciskā delegācijā Berlīnē, bet no turienes mani atsauca atpakaļ, iekam biju paguvis piedalīties apspriedēs, pareizāk sakot, mani uz apspriedēm neaicināja. 1939. gadā mani uzaicināja atstāt tiesu un palikt par tieslietu ministrijas štata juriskonsultu; atteicos to darīt, aizrādot, ka gribu palikt tiesneša amatā. Pēc Padomju Latvijas nodibināšanas turpināju strādāt Tieslietu Tautas Komisariātā. Piedalījos vēlēšanu likuma izstrādāšanā, biju Rīgas apgabala vēlēšanu komisijas loceklis, piedalījos Latvijas PSR konstitūcijas projekta izstrādāšanā, izrediģēju Krievijas PFSR civilkodeksu un iesniedzu dažādus citus tulkošanas un likumprojektu darbus, kas visi reģistrēti manā juriskonsulta darbu grāmatā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1125. l., 36., 37. lp.)