Nikolajs Rusmanis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.02.1895
Miršanas datums:
15.01.1946
Mūža garums:
50
Dienas kopš dzimšanas:
47136
Gadi kopš dzimšanas:
129
Dienas kopš miršanas:
28537
Gadi kopš miršanas:
78
Papildu vārdi:
(Rusman, Russman, Rusmans)
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Aizsargs, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Virsnieks, pilsoņu kara dalībnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 13.II (31.I pēc v. st.) 1895. Rīgā kalpotāja Anša Rusmaņa (Rusman) un Elizabetes, dzim. Cīrulis ģimenē.

Beidzis 3 kl. sagatavošanas sk. pie Garīgā semināra.

No 1907. līdz 1915. mācījies Rīgas pils. reālsk.; 30.IV 1915. beidzis reālsk. 6 kl. komercnod.

1.VI 1915. iestājies Aļeksejeva (Alekseja) krsk. Maskavā, stud.rer.milit.

1.X 1915. beidzis sk., piešķirta pirmā virsnieka – praporščika dienesta pakāpe.

No 1.XII 1915. līdz 25.II 1917. karojis 1. pasaules kaŗā.

Dienējis 4.Sibīrijas strēlnieku rezerves pulkā, no XI 1915. 90. Oņegas (Omskas) 90. kājnieku pulkā Dienvidrietumu frontē.

No 10.II 1916. bijis pulka 5.rotas kom-ris.

25.III 1916. paaugstināts podporučika dienesta pakāpē.

25.VIII 1916. paaugstināts poručika dienesta pakāpē.

15.II 1917. paaugstināts štābkpt. (klt.) dienesta pakāpē. 

3.IX 1916. kaujā pie Galičas tiek kontuzēts.

25.II 1917. tiek pārcelts uz 6.Tukuma latv. strēlnieku pulku par rotas kom-ri.

5.IV 1917. tiek pārcelts par sapieru komandas pr.

10.VII 1917. tiek iecelts par pulka 6.rotas kom-ri.

30.VIII 1917. kaujā pie Pelnu mājas pie Nītaures tiek ievainots kreisā gūžā un evakuēts uz Petrogradu.

15.XI 1917. beidzis ārstēties un devies uz Maskavu.

No 1.I līdz 1.V 1919. uzturējies Maskavā, strādājis par rakstvedi Sormowo f-kas kantorī.

15.V 1918. tiek mobilizēts Sarkanā armijā, kur dienējis līdz 1.IX 1921.

No 1. līdz 14.VII 1918. bijis Padomju Krievijas latv. (strēlnieku) div. atsevišķās smagās artilērijas baterijas kom-ŗa palīgs.

No 15.VII 1918. līdz 1.III 1920. bijis baterejas darbvedis.

Batareju izformējot, no 1. III 1920. bijis Sarkanās armijas 4.div. intendanta palīgs.

Kā Latvijas pilsonis VIII 1921. demobilizējies no dienesta.

25.VIII 1921. ar sievu atgriezies Latvijā.

27.IX 1921. pieteicies dienestam Latvijas armijā, kpt. dienesta pakāpē dienējis 8.Daugavpils kājnieku pulkā; bijis 1.rotas vada kom-ris, vēlāk mīnmetēju komandas pr.

No 24.VI līdz 13.X 1922. bijis 8.Daugavpils kājnieku pulka Sporta kluba pr.

No 20.X 1922. mācījies virsnieku kursos Rīgā, kuŗus beidzis 22.IX 1923. ar 2.šķ.

8.XI 1926. ar 2.šķ. beidzis virsnieku akadēmiskos kursus (1.izlaidums).

1.VI 1927. tiek piekomandēts Iekšlietu ministrijai; bijis aizsargu instruktors. No 1927. līdz 1.III 1935. bijis Aizsargu štāba Apmācības daļas pr.

No 20.XII 1928. pārvietots uz 12.Bauskas kājnieku pulku, 3.I 1929. iecelts par pulka rotas kom-ri. Vēlāk bijis pulka (kom-ŗa) adjutants. 

No 1928. līdz 1939. bijis virsnieks Zemgales div. pārvaldē.

6.X 1939. paaugstināts plt. dienesta pakāpē.

No X 1939. bijis 10.Aizputes kājnieku pulka bat. kom-ris, pēc 3 mēnešiem iecelts par pulka štāba pr.; šajā amatā sabijis līdz 1.VIII 1940.

2.VIII 1940. tiek pārcelts uz Jātnieku pulku par saimniecības pr-ku.

27.IX 1940. tiek ieskaitīts PSRS armijā, no 15.XI 1940. bijis 24.TSK 20.kavalērijas pulka štāba pr.

20.II 1941. tiek atvaļināts no dienesta.

Līdz vācu okupācijai dzīvojis Jelgavā.

7.VII 1941. ieskaitīts partizānos, bijis Ilūkstes apr. pašaizsardzības kom-ris, Ilūkstnes apr. mežos cīnījies ar lielinieku bandītiem.

No 9.VIII līdz 14.X 1941. bijis Ilūkstes apr. pr.

No 15.X 1941. līdz 11.X 1942. bijis Jēkabpils apr. pr.

Pēc tam ticis pārcelts uz Kārtības policijas štābu Rīgu un iecelts par Ia pr. Šajā amatā sabijis līdz 1.III 1944., kad ticis iecelts par 3.(Cēsu) latv. policijas pulka Ia (štāba) pr.; nodarbojies ar pulka saformēšanu.

9.III 1944. ar pulku izbraucis uz fronti Krievijā, kur līdz 20.VIII 1944. piedalījies bandītu apkarošanā un frontes cīņās.

Pēc 3.policijas pulka izformēšanas, 21.IX 1944. tiek norīkots par Kurzemes policijas pulka komandieri Dundagā.

9.X 1944. pēc pulka saformēšanas tas caur Dundagu un Mazirbi tiek pārsūtīts uz Dancigu, Vācijā 15.div. rīcībā.

12.X 1944. ar pulku ieradies Dancigā; pulks novietojies Breitentāles nometnē un pildījis nocietinājumu darbus Tornas (tagadējā Toruņa, Polijā) apkārtnē.

12.XI 1944. ar pulku pārnācis uz Tornu; pulks novietojies Artilērijas kazarmās, pulks bijis nodarbināts Tornas nocietinājumu darbos.

Pēc bij. I Būvpulka un „Kurzemes” pulka likvidēšanas, XI 1944. saņēmis uzdevumu no tā kaŗavīriem izveidot jaunu – „2.grenadieru pulku” (Waffen SS latv. lauku papildinājumu depo 2.pulks); iecelts par pulka kom-ri.

 II 1945. no pulka izdalīta t.s. Rusmaņa kaujas grupa apm. 2500 vīru (Kampfgruppe Rusmanis – kaŗaspēka daļa (Fieldpost) nr. 05231,), kuŗa tiek paredzēta 19.div. papildināšanai.

IV 1945. grupa tiek pārcelta no Svinemindes uz Kurzemi, Irbes apkārtni, Kurzemes 4.bat. sastāvā.

No grupas tiek izveidots 19.Latv. div. Rezerves pulks Irbes-Dundagas raj.; iecelts par pulka kom-ri.

25.V 1945. pad. varas arestēts Kuldīgā.

Ar LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta Kaŗa tribunāla 22.XI 1945. spriedumu, pamatojoties uz KPFSR Kriminālkodeksa 58-1a, notiesāts ar augstāko soda mēru – nošaušanu par to, ka „bijis Aizsargu štāba nod. pr., Jēkabpils apr. policijas pr., Rīgas policijas 1.nod. pr., 19.SS div. pulka kom-ris”.

No Kuldīgas tiek aizvests uz čekas māju Rīgā, kur nošauts 15.I 1946.

Reabilitēts ar Augstākās tiesas 28.X 1997. lēmumu.

No 1927. aizsargu org-jas biedrs, bijis aizsargu inspektors.

Par dienestu Krievijas armijā 25.IV 1916. tiek apbalvots ar Krievijas Sv. Staņislava 3.šķ.ordeni ar šķēpiem un lenti. Par kaujām pie Stripes upes 20.VIII 1916. tiek apbalvots ar Krievijas Sv.Annas 4.šķ ordeni. 23.VIII 1917. par kaujām pie Nītaures tiek apbalvots ar Sv. Annas 3.šķ ordeni ar šķēpiem un lentām.

Apbalvots ar 4.šķ. TZO (13.XI 1930.), Igaunijas Baltā ērgļa 3.šķ. ordeni (1935), Somijas Aizsargu Nopelnu krustu (1935), Latvijas Aizsargu Nopelnu krustu (XI 1928) un Latvijas Aizsardzības b-bas bronzas medaļu.

Par dienestu Vācijas armijā ar 16.vācu armijas kom-ŗa pav. 19.VII 1944. apbalvots ar Vācijas Dzelzs krusta ordeņa 2.šķ.

28.II 1919. apprecējies ar Aleksandru Aļeksejevu (1.IV (19.III pēc v. st.) 1899.).

Pareizticīgs, bijis Rīgas Debesbraukšanas (Vozņesenskas) dr. loceklis; kristīts 19.II (pēc v.st.) 1895.

III 1933. Prezidiju Konventa (P!K!) sēdē saskaņots uzņemšanai par studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistru (g!fil!). 8.V 1933. uzņemts par aktīvu biedru Filistru biedrībā (F!B!).

 

LVVA, 5601.f., 1.apr., 5632.l.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 10.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 5.l., 18.lpp.,

LVVA, P-180, 3.apr., 32.l., 209.lp.,

LVVA, P-180, 4.apr., 16.l., 18.lp.,

LVVA, P-1000, 1.apr. 3.l., 132., 319.-320., 391.-394.lp.,

LVA, 1896.f., 1.apr., 28681.l.,

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939. -428.lpp.,

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. IV sējums. Rockville, MD, ASV: Amerikas latv. apv. Latv. institūts, 1990. -182.lpp.,

Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918 - 1940. Biografiska vārdnīca. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures archīvs, 1998., -409.-410.lpp.

No NKVD līdz KGB polītiskās prāvas Latvijā 1940. - 1986. Noziegumos pret pad. valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1999. 28681, -664.lpp.,

Album Fratrum AcademicorumStudentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -167.lpp.

Udo. I.Sietiņš. Par zemi, ko mīlam... Latviešu dzelzskrustnieki. LDKS, Rīga 2005., 215.lpp.,

248.lp. nr.29 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/6/ig/6/ie/3137/book/28987.html

Avoti: LVVA, Album Fratrum Academicorum

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        Nav norādīti notikumi

        Birkas