Nikolajs Romanovskis dzimis 19.05.1925. bija sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2004. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Nikolajs Romanovskis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība
• ""KALPAKA PIEMINEKĻA FONDS""
• Kurzemes brāļu kapu fonds
• ""Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds""

Viņš nomira 79 gadu vecumā, 2004. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Nikolajs Romanovskis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Jūrmala

*****

Mūža 79. gadā savā mājā Jūrmalā 2004. gada 15. oktobrī pēkšņi miris Nikolajs Romanovskis, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes, Kurzemes Brāļu kapu fonda valdes un Baltijas Brīvības cīnītāju asociācijas "Baltijas vairogs" priekšsēdis.

 Dzimis 1925. gada 19. maijā Rīgā tirgotāja ģimenē. Mācījies P.Dzeņa ģimnāzijā. 1941. gada ziemā ģimene pārcēlusies uz Jūrmalu. 1941. gada 14. jūnija deportācijās ģimene meklēta Rīgā.

Ar 1943. gada 4. oktobri Vācijas Valsts darba dienestā. Sekojušas gaitas Latviešu leģionā: kājnieku apmācības Brusas pilsētiņā, sapieru skola Drēzdenē, instruktoru skola Čehoslovakijā. 1945. gada martā Liepājā. Līdzdalība Kurzemes 6. lielkaujā, joslā Blīdene, Kaulači, Remte. Kapitulācija. Gūsts Gruzijā. 1946. gada martā kā darbam nederīgs ("distrofikis") atlaists mājās.

Vēlēšanās kļūt par jūrnieku nepiepildās. Apdrošināšanas aģents, mežsarga palīgs, enkurnieks, mežstrādnieks, augstas kategorijas mašīngaldnieks, slīpētājs. Kopš paša sākuma piedalījies visos Atmodas laika notikumos. Līdzdalībnieks Latvijas Nacionālo karavīru biedrības atjaunošanā 1990. gada 15. septembrī. Divus gadus biedrības priekšsēža vietnieks un valdes priekšsēdis kopš 1994. gada līdz nāves stundai. LNKB Jūrmalas nodaļas valdes priekšsēža vietnieks. 1998. gadā nodibinot Kurzemes Brāļu kapu fondu, izraudzīts par tā valdes priekšsēdi; uz aizgājēja pleciem gūlies viss vadības idejiskā un praktiskā darba smagums, jo daļa valdes darbinieku dzīvo ārzemēs. 2003. gada nogalē piedalījies Baltijas Brīvības cīnītāju asociācijas "Baltijas vairogs" dibināšanā. Tās mērķis ir panākt, lai starptautiskā tiesā tiktu saukts pie atbildības okupācijas komunistiskais režīms, izvērtēti tā noziegumi un to īstenotāji. "Baltijas vairogā" Latviju pārstāv LNKB un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Lietuvu - trīs partizānu organizācijas, Igauniju - 17 dažādas Otrā pasaules kara organizācijas un citas nacionālās organizācijas. Rotācijas kārtā par pirmo priekšsēdi kļuvis Nikolajs Romanovskis. Deviņdesmitos gados piedzīvojis muguras (skriemeļa) operāciju. Sekojuši citi nopietni veselības traucējumi. Šogad 14. augusta vēstulē rakstījis: "(..) Pusgadu redzes dēļ rakstīšana bija ļoti apgrūtināta. Neatbildētas ap 70 vēstules. Cenšos atgūt nokavēto, bet tad cieš tiešais sabiedriskais darbs. Baidos par savu acu gaišumu. 6. oktobrī paredzama labās acs operācija; pašreiz tā redz tikai gaišumu. Turpinās Lestenes Brāļu kapos Piemiņas birzs projektēšana, tā atradīsies tieši aiz Mātes tēla - vienotā ansamblī, tur uzstādīs piemiņas plāksnes (lielajām plāksnēm kapos vairs nav vietas) vēl ar 7000 līdz 8000 kritušo un bojā gājušo karavīru vārdiem (..)"

Par savu gaitu un darbības nenovērtējami nozīmīgu atbalstu Nikolajs atzina dzīvesbiedri Viju. Sabiedrības informēšanai par Lestenes Brāļu kapu izveidi un nepieciešamo līdzekļu sagādes veicināšanai N. Romanovskis 2000. gada aprīļa beigās pēc Daugavas Vanagu fonda valdes ielūguma ieradās Anglijā, kur runāja Notinghamas un Bradfordas nodaļas sarīkojumos un, galvenais, DVF informācijas gadskārtējā sanāksmē "Straumēnos". 2003. gada pavasarī, DV ASV un Kanādas valžu aicināts, piedalījās organizācijas Ziemeļamerikā dažādas sanāksmēs, kas ļoti lielā mērā sekmēja ziedojumu ieplūdumu.

Par milzu darba iespaidīgo rezultātu Lestenes Brāļu kapos 2003. gada 27. septembrī varēja pārliecināties 5000 svētceļnieku, no visiem tēvzemes novadiem pulcējušies, viņu vidū - kultūras ministre Ingūna Rībena, bij. Valsts prezidents Guntis Ulmanis, dzejnieks Andrejs Eglītis, Gunārs Meierovics u.c. Par veikumu - pirmā pateicība Nikolajam Romanovskim. Izcilais vīrs piedalījies, cildeni runājis - vēstures īstenību lietā liekot - neskaitāmos notikumos Rīgā un provincē, bet atkārtoti arī brīvības cīnītāju sanāksmēs Igaunijā un Lietuvā. Sūtījis atbilstošus iesniegumus valsts institūcijām un pašvaldību iestādēm. Sešdesmit gadiem kopš liktenīgajiem notikumiem Otrā pasaules karā apritot, vēl 14. septembrī bijis leģionāru pieminas notikumos Codes pagasta Butku kapos un Bauskā. leradās 30. septembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē konferences "Trimda, kultūra un nacionālā identitāte" atklāšanā; domubiedriem minēja Lielbritānijas vēstnieka sūtīto ielūgumu piedalīties pieņemšanā 6. oktobrī...

levērojot Nikolaja Romanovska lielo patriotisko darbu, Daugavas Vanagu centrālā valde 2002. gadā viņu apbalvoja ar DV nozīmi zeltā. Izcilā cilvēka 75 gadu dzimšanas dienā Jūrmalas pilsētas pašvaldība 2000. gada maijā sarīkoja jubilāra godināšanu. Viņa padarītie darbi vēl tālā nākotnē paši runās par dižo Latvijas ozolu. Un pēdīgi pieminams Nikolaja Romanovska LNKB XIII konferencē 2002. gada 11. novembri teiktais: "(..) Mums, leģionāriem, ir nemainīga sava goda un taisnības izpratne, pēc tās mēs dzīvojam un darbojamies. Gods iet roku rokā ar patriotismu, tēvzemes mīlestību. Šī mīlestība mūs ir vadījusi vienmēr, gan cīņās, gan šodien, par to mēs esam maksājuši asins maksu un tādi līdz pēdējam elpas vilcienam paliksim..."

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

          "Brīvā Latvija", 30.10.2004