Nikolajs Rimskis-Korsakovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.03.1844
Miršanas datums:
21.06.1908
Papildu vārdi:
Nikolai Rimski-Korsakow, Nikolai Rimsky-Korsakov, Николай Римский-Корсаков, Nikolai Rimski-Korsakov
Kategorijas:
Diriģents, Komponists, Pedagogs, skolotājs, Pianists, Sabiedrisks darbinieks, Virsnieks
Kapsēta:
Tikhvin cemetery

Nikolajs Rimskis-Korsakovs (krievu: Николай Андреевич Римский-Корсаков; dzimis 1844. gada 18. martā [v.s. 6. martā], miris 1908. gada 21. jūnijā [v.s. 8. jūnijā]) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks. Bija viens no pieciem krievu komponistiem, kas pazīstami kā "Varenā kopa". Vairāku operu autors. Izcils krievu komponists, pedagogs, muzikāli sabiedrisks darbinieks.

Darbība

1859—60. g. mācījās pie pianista F. A. Kanille. Pēterburgas Jūras korpusa absolvents, piedalījās jūras braucienā ar "Dimantu" (1862—65) un apmeklēja vairākas Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstis. 1861. gadā kļuva par Balakireva pulciņa biedru («Varenā pulciņa») kam bija noteicošā darbība personības un komponista estētisko uzskatu formēšanā.

Rimska-Korsakova daiļrade ir ļoti savdabīga un reizē balstās uz klasiskām tradīcijām. Pasaules uztveres harmonija, muzikālās domāšanas skaidrība, smalks mākslinieciskums tuvina viņu M. I. Glinkai. Saistīts ar 1860. gadu progresīvām ideju-mākslinieciskajām plūsmām, Rimskis-Korsakovs ļoti interesējās par tautas daiļradi (krājuma «Simts krievu tautas dziesmas» veidotājs, Rimska-Korsakova daiļrade ir nacionāli spilgta). Komponists izmanto patiesus muzikālās folkloras tēlus un organiski pārvērš dziesmu intonācijas personiskās melodijās. Ievērojams tā ieguldījums harmonijas un instrumentācijas jomā: paplašināja un bagātināja to kolorīta iespējas, izveidoja savu harmonisko līdzekļu sistēmu, kuras pamatā — sarežģītas gammas (tai skaitā raksturīga gamma — Rimska-Korsakova gamma); orķestrēšana apvieno krāsainību, spīdumu ar skaidrību, caurskatāmību.

Operas

  • Псковитянка: 1868-1872
  • Млада: 1872
  • Майская ночь: 1878-1879
  • Снегурочка: 1880-1881
  • Млада: 1889-1890
  • Ночь перед Рождеством: 1894-1895
  • Садко: 1895-1896
  • Моцарт и Сальери: 1897
  • Боярыня Вера Шелога: 1898
  • Царская невеста: 1898
  • Сказка о царе Салтане, о сыне его, славном и могучем богатыре князе Гвидоне Салтановиче и о прекрасной Царевне Лебеди: 1899-1900
  • Сервилия: 1900-1901
  • Кащей бессмертный: 1901-1902
  • Пан воевода: 1902-1903
  • Сказание о невидимом граде Китеже и деве Февронии: 1903-1904
  • Золотой петушок: 1906-1907

Darbi: Operas — Pleskaviete (1873., Pēterburga; 2-ā redakcija 1878.; 3-ā redakcija 1892., iestudējums 1895., turpat), Maija nakts (1880.), Sniegbaltīte (1882.), Nlada (1892.), Nakts pirms Ziemassvētkiem (1895., visi — Pēterburgā), Sadko (1897.), Mocarts un Saljerī (1898.), Bajāriene Vera Šeloga (1898.), Cara līgava (1899.), Pasaka par caru Saltānu (1900., visi — Maskavā), Servilija (1902., Pēterburga), Kaščejs nemirstīgais (1902., Maskava), Pans Vojevoda (1904, Pēterburga), Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju (1904., iestudējums 1907., turpat), Zelta gailītis (1907, iestudējums 1909., Maskava); kantātes— Svitezjanka (1897.), Dziesma par pravietisko Oļegu (1899.) utt..; orķestrim — 3 simfonijas (1865., jauna redakcija 1884.; 2-ā — Antar, 1868., jauna redakcija 189.; 1873., jauna redakcija 1886.), Muzikālā aina Sadko (1867., galīgā redakcija 1892.), Serbu fantāzija (1867., galīgā redakcija 1889.), Pasaka (1880.), Simfonieta par krievu tēmām (1885.), Spāņu kapriččio (1887.), svīta Šeherezāde (1888.), Gaišie svētki (Svētdienas uvertīra, 1888.), Dubinuška (ar jaukto kori ad libitum, 1906.) utt.; instrumentiem ar orķestri — koncerts klavierēm (1883.), Fantāzija vijolei (1886.), Serenāde violončeli (1893.) utt.; darbi instrumentiem ar pūtēju orķestri; kamer-instrumentālie ansambļi; klavieru skaņdarbi; kori ar orķestri un a capella; kamer-vokālie ansambļi; 79 romances balsij ar klavierēm; tautas dziesmu apdares.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Андрей Петрович Римский-КорсаковАндрей Петрович Римский-КорсаковTēvs00.00.177800.00.1862
        2Maximilian SteinbergMaximilian SteinbergZnots22.06.188306.12.1946
        3Дмитрий ШтейнбергДмитрий ШтейнбергMazdēls00.00.190900.00.1962
        Birkas