Nikolajs Pirogovs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.11.1810
Miršanas datums:
05.12.1881
Mūža garums:
71
Dienas kopš dzimšanas:
77924
Gadi kopš dzimšanas:
213
Dienas kopš miršanas:
51981
Gadi kopš miršanas:
142
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Николай Иванович Пирогов
Papildu vārdi:
Николай Пирогов
Kategorijas:
Pedagogs, skolotājs, Profesors, Zinātnieks(-ce), Ārsts
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Nikolajs Pirogovs (krievu: Николай Иванович Пирогов, dzimis 1810. gada 25. novembrī [v.s. 13. novembrī], miris 1881. gada 5. decembrī [v.s. 23. novembrī]) bija krievu zinātnieks, ārsts, pedagogs. No 1847. gada — Krievijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Par nopelniem Krimas karā ievainoto ārstēšanā viņš tiek uzskatīts par Krievijas karalauka ķirurģijas tēvu, ieviesis ģipša pārsēju, anestēziju un vairākas jaunas ķirurģiskas operācijas.

Humānists. Slepenpadomnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1810. gadā Maskavā majora Ivana Pirogova ģimenē. 1828. gadā viņš absolvēja Maskavas Universitāti un tika nosūtīts uz Tērbatas Universitātes Profesoru sagatavošanas institūtu, kur 1832. gadā ieguva medicīnas doktora grādu un 1833. gadā papildinājās Berlīnes Universitātes klīnikā. 1835. gadā neilgu laiku strādāja Rīgas kara hospitālī, tad Tērbatas Universitātes ķirurģijas klīnikā.

1841. gadā sāka strādāt par Pēterburgas Medicīnas ķirurģijas akadēmijas (Императорская медико-хирургическая академия) ķirurģijas katedras un Hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītāju. 1842. gadā apprecējās ar Jekaterinu Berezinu, pēc viņas nāves 1850. gadā otro reizi ar vācbaltieti Aleksandru fon Bistramu (Бистром). 1847. gadā Pirogovs sāka izmantot ēteri Kaukāza karā ievainoto anestēzijai. Ap šo laiku sāka apkopot anatomijas atlantu, kas četros sējumos tika izdots no 1851. līdz 1854. gadam.

Pēc Krimas kara viņu atvaļināja no kara ķirurga pienākumiem un 1858. gadā iecēla par Kijevas mācību apgabala kuratoru.

1861. gadā Pirogovu iecēla par Galvenās augstskolu pārvaldes locekli ar uzdevumu pārraudzīt ārzemēs studējošos, 1862. gadā viņš dzīvoja Heidelbergā.

Pēc pensionēšanās Pirogovs dzīvoja savā lauku mājā Višņā pie Vinnicas, kur tagad iekārtots Nacionālais Pirogova muzejs (ukraiņu: Національний музей-садиба М.І. Пирогова). Krievu-turku kara (1877-1878) laikā viņš devās uz Bulgārijas fronti, kur organizēja kara slimnīcu izveidi.

2020.gada 24.jūnijā Krievijā tika apstiprināts īpašs Pirogova ordenis, ko pasniedz mediķiem par pašaizliedzīgu darbu. Šis ordenis 2020.gada apstākļos kļuva aktuāls, jo daudzi ārsti mira no COVID-19.

Miris 1881. gadā Višņā (mūsdienās šī teritorija iekļauta Viņņicas teritorijā) .

Apbalvojumi un pagodinājumi

1844., 1851. un 1860. gadā Pirogovam piešķīra Krievijas Zinātņu akadēmijas Demidova balvu. Viņa vārdā ir nosaukts Antarktīdas ledājs, slimnīca Sofijā un asteroīds. Vinnicā atrodas viņa muzejs.

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1naval military hospital № 1472, Sevastopolnaval military hospital № 1472, Sevastopolstrādājisen, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        19.06.2020 | Учрежден орден Пирогова

        Орден Пирогова — государственная награда Российской Федерации. Учреждён Указом Президента Российской Федерации от 19 июня 2020 года № 404 «Об учреждении ордена Пирогова и медали Луки Крымского».

        Pievieno atmiņas

        Birkas