Nikolajs Kobeļkovs, (Nikolai Kobelkow,(pareizāk — Nikolai Kobelkoff vai krieviski Николай Васильевич Кобельков),  1851–1933 bija krievu izcelsmes cirka un izklaides mākslinieks (schausteller), kurš kļuva slavens Eiropā un pat pasaulē ar saviem priekšnesumiem, neskatoties uz smagu iedzimtu invaliditāti.

Viņš piedzima 1851. gada 22. jūlijā Krievijas Impērijas teritorijā (tagad Čeļabinskas apgabals, netālu no Troickas vai Voznesenskas). Nikolaijs bija 14. vai 17. bērns ģimenē (avoti nedaudz atšķiras), un viņš piedzima ar ģenētisku slimību - bez rokām un kājām - iespējams, tetraamēlijas sindroma dēļ.

Neskatoties uz to, viņš iemācījās:

• staigāt un pārvietoties,

• rakstīt,

• zīmēt,

• šaut no pistoles,

• ievērt diegu adātā,

• ēst ar dakšiņu,

• ieliet dzērienus un pat vadīt zirgus.

No 1870. gada viņš sāka uzstāties Krievijā (Sanktpēterburgā), pēc tam devās viesizrādēs pa Eiropu un pat ASV. Priekšnesumi bija sensācija — viņš demonstrēja ikdienas prasmes, akrobātiku un pat bīstamus numurus (piemēram, ieiešanu būrī pie lauvas).

1900. gadā par viņu uzņēma īsu filmu "Kobelkoff", kas ir viens no agrīnākajiem piemēriem, kur dokumentē šāda veida priekšnesumus.

Viņš apprecējās ar Annu Vilfertu (Anna Wilfert) no Vācijas/Austrijas izklaides ģimenes, un viņiem bija 11 bērni (6 izdzīvoja līdz pieaugušam vecumam), visi veseli. Ģimene uzstājās kopā.

Ap 1906.–1901. gadu viņš nopirka zemi Vīnes slavenajā izklaides parkā Prater, uzcēla atrakcijas (velodromu, slidkalniņu, karuseļus u.c.) un kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Viņa ģimene turpināja biznesu arī pēc viņa nāves.

Nikolajs Kobelkovs nomira 1933. gada 19. janvārī Vīnē 81 gada vecumā kā bagāts un cieņā turēts cilvēks. Viņš ir apbedīts Vīnes Centrālajos kapos, un viņa stāsts ir iedvesmas piemērs par gribasspēku un adaptāciju (līdzīgi kā mūsdienu Nikam Vujičičam).

Viņš bija sava laika "zvaigzne" freak show/sideshow žanrā, bet ar pozitīvu tēlu — nevis kā upuris, bet kā talantīgs un neatkarīgs cilvēks. Daudzi avoti viņu salīdzina ar "cilvēka torsu" (Human Trunk), bet viņa dzīve bija pilna sasniegumu.

Nikolajs Kobelkovs (precīzāk — Nikolai Vassiljevitch Kobelkoff) un viņa sieva Anna Wilfert apprecējās 1876. gadā, un viņiem bija 11 bērni (dažos avotos minēti 15, bet izdzīvoja 6–11; visbiežāk piemin 11 dzimušus, no kuriem 6 sasniedza pieaugušu vecumu). Visi bērni bija fiziski veseli, bez tēva iedzimtās invaliditātes (tetraamēlijas).

Zināmie bērni (no ģimenes foto un avotiem):

• Alexander (vecākais dēls, dzimis ap 1876.–1877. gadu Prāterī)

• Otto

• Nikolai (junior)

• Paul

• Ernst

• Helene (meita, vienīgā zināmā meita)

Bērni bērnībā dzīvoja pie vecvecākiem Vīnē, vēlāk pievienojās vecākiem gastrolēs un palīdzēja ģimenes biznesā (šovos un atrakcijās).

Pēc Nikolai nāves 1933. gadā ģimene turpināja pārvaldīt atrakcijas Vīnes Prāter parkā (velodromu, slidkalniņu, karuseļus u.c.), ko viņš bija iegādājies ap 1901.–1913. gadu. Bizness palika ģimenes īpašumā līdz 1970. gadiem, kad daļu teritorijas izpirka rekonstrukcijai, bet ģimene saņēma kompensāciju.

Mūsdienu pēcnācēji:

• Ģimene joprojām saistīta ar Prāteri un izklaides industriju Vīnē.

Kopš gada Prāterī nosaukti ceļi par godu ģimenēm: Nikolai-Kobelkoff-Weg un Schaafweg (Anna bija saistīta ar Schaaf ģimeni caur radiniekiem).

Iniciatore bija Silvia Lang – Nikolai Kobelkoff mazmazmazmeita (great-great-granddaughter), Liselotte Lang meita (Liselotte bija great-granddaughter, 94 gadi 2022. gadā).

Dažos avotos minēts, ka viens no mazbērniem vai pēcnācējiem Nikolai Pasara (no dēla Otto līnijas) vadīja atrakcijas vēlākos gados.

Ģimene dzīvo galvenokārt Vīnē, un pēcnācēji saglabā saikni ar Prātera vēsturi (ir pat mājaslapa praterdynastien.at, ko uztur ģimene). Precīzi vārdi un pašreizējā dzīvesvieta nav publiski plaši izpausti, bet viņi ir dzīvi un aktīvi Prātera tradīciju turpinātāji.