Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Jumāras 6-11
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 08/05/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Nikolajs Ivana Šaļins varat meklēt vietnē news.lv.

***************************************************

Dzimis 1883. g. 15. dec. Jelgavā tirgotāja ģimenē.

Tēvs Ivans, māte Lidija. Krievs, pareizticīgs.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju un Kijevas Universitātes Juridisko fakultāti (1907. g. ar II šķ. diplomu).

No 1908. g. febr. jaunākais tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (no 1909. g. sept. vecākais tiesamatu kandidāts), no 1908. g. aug. kriminālnodaļas sekretāra palīgs. 1909. g. nov. iecelts par izmeklēšanas tiesneša palīgu Jelgavas–Bauskas apr. iecirknī, ilgstoši pildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus Tukuma apr. un Ilūkstes apr.

No 1911. g. jūn. papildu miertiesnesis, no 1913. g. febr. Jelgavas–Bauskas apr. 2. iecirkņa miertiesnesis.

1. pasaules kara laikā 1915. g. jūl. tiesas iestādes evakuētas uz Krieviju.

1915. g. nov.–1916. g. sept. bijis Kurzemes gub. kara zaudējumu komisijas loceklis.

1916. g. sept. piekomandēts kā izmeklētājs Krievijas armijas Galvenā štāba Administratīvajai daļai un Satiksmes ministrijas Transporta lietu izmeklēšanas nodaļai.

Sasniedzis kolēģijas asesora civildienesta rangu.

No 1918. g. sept. Ahtirskas miertiesas apg. iecirkņa miertiesnesis Ukrainā, 1918. g. okt.–1919. g. janv. Rečicas apr. iecirkņa miertiesnesis.

No 1920. g. 7. jūn. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, no 1921. g. 10. marta Tiesu palātas loceklis; strādājis Krimināldepartamentā, no 1930. g. jūn. Civildepartamentā.

1928. g. maijā–1934. g. okt. piekomandēts Valsts kontrolei dalībai sevišķās sēdēs.

No 1923. g. Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodes loceklis (kasieris).

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Strādājis par juriskonsultu uzņēmumā “Vojensantehstroj”.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Usoļlaga Surmogas nometni. 1942. g. 8. apr. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana.

Miris 1942. g. 8. maijā pirms sprieduma izpildīšanas.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.; Krievijas Romanovu dinastijas 300 gadu valdīšanas jubilejas med., Tiesu nolikumu 50 gadu krūšu nozīme.

Precējies ar Annu Polujanu (dz. 1886. g. 17. dec.; 1941. g. 14. jūn. izsūtīta), dēls Anatolijs (1906. g. 22. nov. Jelgavā–1974. g. 6. okt. Rīgā; zvērināts advokāts), meita Natālija (dz. 1909. g. 19. jūl.) un dēls Vladimirs (dz. 1915. g. 7. martā). Krievu studentu korporācijas “Ruthenia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 195. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-7757. l.; EVP.

No N. Šaļina 1923. g. 4. dec. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Pagodinos paziņot, ka esmu ievēlēts no Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Konciļa par Sinodes locekli no 1. novembra 1923. g. līdz 1. novembrim 1926. g., pie kam ar attiecīgu Sinodes lēmumu man ir uzdots izpildīt Sinodes kasiera amatu. Paziņojot par augšsacīto un ņemot vērā, ka minētā amata izpildīšana nav saistīta ar lielāku laika nokavēšanu, lūdzu neatteikties dot tālāku virzienu manam iesniegumam attiecīgas atļaujas piešķiršanai izpildīt minēto amatu.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 195. l., b. p.)