5. Krāslavas robežsargu bataljona 2. rotas komandieris, kapteinis, dzimis 1898. gada 2. martā Lielauces pagastā.

Mobilizēts cariskās Krievijas armijā 1915. gadā Kostromā, vēlāk nosūtīts uz Šuju dienēt 88. čečenu bataljonā. 1916. gadā beidzis 4. Maskavas praporščiku skolu un Oranienbaumas strēlnieku virsnieku kursus. 1917. gadā dienējis ģenerāļu Filatova un Millera komandētajās armijās. 183. Pultuskas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Luckas.

Latvijas armijā no 1921. gada 31. jūlija. Sākumā dienējis 2. Valmieras kājnieku pulkā, 1926. gada 1. decembrī iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka 1. rotas vada komandieri. Atvaļināts no dienesta 1929. gada 22. oktobrī un tūlīt no tās pašas dienas iestājies robežapsardzībā Jaunlatgales robežapsardzības apgabalā. 1932. gada 16. decembrī iecelts par 3. rajona priekšnieku. 1934. gada 1. augustā pārcelts dienestā uz Ilūkstes robežapsardzības apgabalu par 2. rajona priekšnieku. 1935. gada 6. aprīlī iecelts par 14. atsevišķās rotas komandieri. No 1936. gada 6. marta komandējis 2. Zilupes robežsargu bataljona 2. rotas vadu, bet no 1936. gada 15. septembra — tā 3. rotu. 1939. gada 9. novembrī apbalvots ar 5. šķiras Viestura ordeni. 1940. gada 1. jūlijā iecelts par 5. Krāslavas robežsargu bataljona 2. rotas komandieri.

Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī, pamatojoties uz politvadītāja Voldemāra Aires ziņojumu. Apcietinot atņemtas divas Brauninga pistoles, mazkalibra šautene, virsnieka zobens. Izmeklētājs Habarins. Apsūdzēts par cīņu pret Sarkano armiju, par provokāciju organizēšanu sadarbībā ar Gaidamoviču. 1941. gada 13. martā kara tribunāls piespriedis nāves sodu. Nošauts 1941. gada 21. maijā. VDK lieta Nr. 9325.

Avots: https://www.vestnesis.lv