Nikolajs Berdjajevs (Бердяев Николай Александрович, 1874.-1948.) – filosofs, mistiķis, eksistenciālists, vehisma ideologs.

Dzimis 1874. gada 6.(18.) martā Kijevā, Krievijas impērijā, (kavaliergvarda un Kijevas apriņķa muižniecības deputāta Aleksandra Berdjajeva un Alīnas, dzimušas kņazienes Kudaševas) ģimenē.

Pamatizglītību ieguvis mājas apmācībā, pēc tam mācījies Kijevas kadetu korpusā. 1894. gadā uzsāka studijas Kijevas universitātē - sākumā dabaszinātņu fakultātē, pēc gada pārgāja uz juridisko fakultāti. 1898. gadā par piedalīšanos kreiso studentu nelegālo pulciņu darbībā, izslēgts no universitātes, tiesāts un izsūtīts uz Vologdas guberņu. Pēc tam dzīvoja Pēterburgā un Maskavā. 1898. gadā sāka publicēties.

1922. gadā (pēc vairākkārtējiem arestiem) emigrēja uz Berlīni, 1924. gadā uz Franciju. Daudz rakstīja un publicējās, laikā no 1925. līdz 1940. gadam bija žurnāla "Путь" (Ceļš) redaktors.

Miris 1948. gada 24. martā Klamārā (Clamart), mazpilsētiņā netālu no Parīzes.

Sava pasaules uzskata meklējumos sākotnēji aizrāvās ar marksismu. Ap 1901. gadu tajā vīlās un pievērsās Dieva meklējumiem mistikas atklāsmē.

Par galveno izvirzīja indivīda „iekšējo“, „garīgo“ atbrīvošanos caur ticību (Brīvības filozofija, 1911., Radošās darbības jēga, 1916., u.c.). Savā koncepcijā apzīmēja kapitālismu par „necilvēcīgu iekārtu“, klasisko kristietību par „ekspluatācijas instrumentu“, daļēji atzina „komunistisko patiesību“, kas izpaužoties ražošanas sabiedriskošanā.

Pēc Berdajeva domām alternatīva ir kristīgais eksistenciālisms jeb personālisms. Par vienīgo realitāti viņš uzskatīja subjekta „pastāvēšanu“, kura radošās darbības pamatā esot „absolūtā brīvība“, kas deducēta no „bezdibeņa“ (aizgūts no Bēmes. Šīs radošās darbības saturs esot t.s. „dievcilvēces dialektika“, mistērija, kad „Dievs dzimst cilvēkā un cilvēks dzimst Dievā“ (aizgūts no Dostojevska). „Dievcilvēka radošo darbību“ Berdajevs pārnes t.s. „jaunajos viduslaikos“, „ceturtās dimensijas“ viņpasaulē, radošu darbošanos šajā pasaulē uzskatot par bezcerīgu. ("Es un objektu pasaule", 1934., "Eshatoloģiskās metafizikas īss apskats. Radoša darbība un objektivizācija.", 1947., u.c.). Savā galvenajā darbā „Nevienlīdzības filozofija“ sociālo nevienlīdzību atzina par dabisku, bet karus kā vienu no cilvēces radošās attīstības dzinuļiem

***

Reliģijas filozofs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks, pētnieks 1920.gadā tika iesaistīts "Taktiskais Centrs" lietas izmeklēšanā.

Arestēts: 1922. gada 3. jūlijā.

Inkriminēts: ..

Spriedums: Pamatojoties uz para. 2 burts "E" uz 1922/06/02 tika nosūtīts Turkestanā uz 2 gadiem GPU uzraudzībā 

****

Arestēts: 1922. gada 16. augustā.

Notiesāts: GPU kollēģija .

Inkriminēts: kontrrevolucijas aktivitātes

Spriedums: izraidīšana ārvalstīs bez tiesībām atgriezties

Avots: V.A. Šentalinska datu bāze 

Avoti: memo.ru

Reabilitēts: 1993. gada 13. aprīlī.

Avots: V.G. Makarova datu bāze, 1922. gads