Ziemeļdakotā, Graftonas pilsētā, smagu ciešanu pieveikta, 65 gadu vecumā acis uz mūžu slēgusi operdziedone Natālija Ūlande. Dzīves draugs prof. Dr. med. J. Šulcs viņu atdeva zemes klēpim Mineapolē, Crystal Lake kapu latviešu nodalījumā, izvadīšanā piedaloties draugu pulkam. Natālija Ūlande bija dzimusi rīdziniece un dziedāšanu mācījusies Maskavas ķeizariskā konservatorijā, pēc kuras beigšanas Pēterpilī papildinās pie itāļu profesora Repeto. 1921.g. viņa atgriežas Latvijā, vienu gadu ir soliste ceļojošā ansamblī, ko vada Kristaps Linde, bet 1922.g. viņu aicina uz Liepājas operu par solisti soprāna partijām. Tai laikā Liepājas operā dzied Mariss Vētra, Helēna Cinka, Alberts Verners. Gustavs Neimanis u.c. Liepājas opera N. Ūlandei kā daudziem citiem, paver ceļu uz Nacionālo operu Rīgā un jau 1923.gadā māksliniece ir Baltajā namā kur dzied 15 sesonas izpildot galvenās liriskā un daļēji arī koloratūrliriskā soprāna partijas. No operdzledones visbiežāk dziedātām lomām mināma Grietiņas loma Guno operā  Fausts (dziedāta ap 60 reizes) un Mikaēlas loma Bizē operā Karmena (vairāk nekā 100 reizes). Tuva viņai bija arī Madāma Butterfly, Mimi Bohēmā un Lin Turandotā, Džilda un Violeta Rigoleto un Traviatā. Līdztekus Nacionālās operas darbam, N. Ūlande dziedāja patstāvīgos koncertos gan Rīgā, gan provinces pilsētās. Studiju nolūkos viņa divas vasaras pavadīja Romā. Slimības — plaušu karsoņa nomākta, māksliniece aktīvas dziedātājas karjeru pārtrauca 1938. gadā. Bēgļu gaitās viņa vispirms nokļuva Meklenburgā, Vācijā, bet pirmos pēckara gadus vadīja Hamburgā un Pinebergā, strādādama Baltijas universitātē par dziedāšanas skolotāju, reizēm arī kuplinādama nometnes sarīkojumus un dievkalpojumus. 1951.g. ieradusies ASV, līdzīgi kā citi jaunieceļotāji, vienu gadu viņa nostrādāja fabrikā, līdz dzīves draugs prof. Dr. med. J. Šulcs Graftonas pilsētā (N. Dak.) rod darbu savā profesijā. Daudz apjūsmotai dziedonei, kurai bija dārga dzimtene un dziesmas, lai vieglas smiltis Mineapoles latviešu kapa kalniņā.

Avots: Laiks, 02.12.1964