Keramiķe.

Natālija Mentele piedzima Rīgā skolotāja ģimenē. Profesionālo izglītību māksliniece ieguva mācoties Rīgas daiļamatniecības vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmijas Keramikas noda|ā, kuru 1955. gadā absolvēja ar izcilību. N. Menteles ce|i mākslā sākās veiksmīgi: viņa strādāja LPSR Mākslas fonda keramikas darbnīcā, pēc tās pārorganizēšanas radoši eksperimentālajā keramikas darbnīcā (Ķīpsalā). Jau 1956. gadā N. Menteli uzņem Mākslinieku savienībā, bet 1957. gadā viņas darbi eksponēti PSRS Jauno mākslinieku izstādē, kur apbalvoti ar Goda diplomu, un Starptautiskajā mākslas izstādē, kas veltīta VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam Maskavā. N. Mentele bija plaša profila keramiķe, taču viņas uzmanības centrā bija trauks. Viņa pieder pie tās keramiķu paaudzes, kam dārgas keramikas klasiskās vērtības: līdz pilnībai izkopta amata prasme, harmonisks plastiskā un gleznieciskā sakausējums. N. Mentele virtuoza virpotāja un glazētāja, taču viņai nav sveša arī monumentāli dekoratīva keramika. Māksliniece piedalījās dārza keramikas izstādēs, iekļāvās radošajā grupā, kas izveidoja lielformāta keramikas ciļņus Taškentas metropolitēna stacijas «Čilanzar» («Vecie dārzi») iekštelpas mākslinieciskajam rotājumam. Daudz enerģijas māksliniece ieguldīja LPSR Mākslas fonda eksperimentālās keramikas darbnīcas noorganizēšanā. N. Mentele bija pirmā LPSR Mākslinieku savienības Keramiķu apakšsekcijas priekšsēdētāja, darbojās vairākās Mākslas padomēs, kā arī bija LPSR Mākslas fonda un LPSR Mākslinieku savienības valdes locekle.